Jābūt psihologam
Šo cenu par neadekvātu sauc Baiba Apine, kas 11 gadu strādā ar franču valodā runājošiem tūristiem Baltijas valstīs. «Ņemot vērā pastāvīgi strādājošo gidu skaitu, summa būs ievērojama. Būtībā jautājums jau nav tik daudz par naudu. Es nespēju iedomāties, kādā veidā Rīgas domes departamenta darbinieki vērtēs gidu profesionalitāti tikai pēc iesniegto papīru kaudzītes,» izsaucas B. Apine. Tam, ka sertifikācija ir nepieciešama, gide neiebilst, jo šāda sistēma veiksmīgi darbojas daudzās valstīs. Tomēr izstrādātā pieeja esot pārāk formāla. «Gids nu reiz ir tā profesija, kurā nepietiek tikai ar augstskolas diplomu un labām valodas zināšanām. Gidam ir jāprot atbildēt uz visiem, pat neiedomājamākajiem tūristu jautājumiem. Viņam ir jābūt labam psihologam, lai radītu labu atmosfēru grupā, ir jāspēj savas zināšanas saprotami un interesanti pasniegt,» teic B. Apine. Viņa norāda, ka gidu lokā daudzus izbrīnot fakts, ka noteikumi pieņemti, tikai formāli konsultējoties ar vienu no trim tūrisma gidu profesionālo asociāciju pārstāvjiem, «kuri paši īsti nezina, kā notiek darbs». B. Apine uzsver, ka vienīgais pareizais risinājums būtu veikt gidu sertifikāciju caur tūrisma firmām.
RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča gan nepiekrīt, ka konsultācijas būtu notikušas tik noslēgtā lokā: «Noteikumi izstrādāti, sadarbojoties ar Latvijas Tūrisma gidu asociāciju un Latvijas Profesionālo gidu asociāciju. Tāpat, pirms tika pieņemts lēmums, izpētījām situāciju arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Anglijā, kā arī apzinājām situāciju Latvijas pilsētās.»
Ārvalstniekus neierobežos
Uzņemošā tūrisma operatora Baltijas valstīs Meeting tour travel & SPA Consultants vadītāja Iveta Kravale norāda, ka attiecībā uz gidu sertifikāciju kārtībai ir jābūt. Viņu gan mulsina tas, ka noteikumi neskars ārvalstu gidu pakalpojumus Rīgā: «Tur rakstīts, ka tie gidi, kas savā valstī saņēmuši akreditāciju, to var uzrādīt arī Rīgā. Bet, pirmkārt, kurš zina, kādas ir tās sertifikātu formas, kas izsniegtas citās valstīs. Otrkārt, ja šis gids var novadīt ekskursiju Kauņā vai Pērnavā, tas taču uzreiz nenozīmē, ka viņš to profesionāli spēj izdarīt Rīgā.» I. Kravale norāda, ka, piemēram, Rundāles pils un Cēsu muzejs rīko īpašas gidu apmācības, ļaujot tajās piedalīties arī kaimiņvalstu gidiem. Viņa ierosina šādu sistēmu ieviest arī galvaspilsētā. «Nevar ļaut visiem pēc kārtas darīt to, ko viņi grib, un muldēt to, kas ienāk prātā. Skolotājs taču neiet operāciju zālē un neķeras pie instrumentiem, lai kādu operētu. Katram ir sava profesija, kurā viņš kaut kādā veidā apliecina savas zināšanas un prasmes,» teic I. Kravale.
Arī kompānijas Nikos Travel valdes priekšsēdētājai Jeļenai Serebrjakovai ir līdzīgi novērojumi. Viņa teic, ka bieži nācies redzēt, cik neprofesionāli strādā atsevišķi gidi Vecrīgā, sniedzot tūristiem nepatiesu informāciju. Kompānija ne tikai piedāvā gidu pakalpojumus, bet arī to apmācību. «Šeit būtu jārunā par to, kas būs komisijā, kura vērtēs dokumentus un pieņems lēmumu. Jābūt pārliecībai, ka tiešām šie cilvēki varēs profesionāli izvērtēt, vai gids ir tiesīgs vadīt ekskursijas,» uzmanību vērš J. Serebrjakova.
Jāpiemin, ka sertifikātu esamību gidiem uzraudzīs Rīgas pašvaldības policija. Tos, kas darbosies bez tā, policija brīdinās. Ja pārkāpums tiks fiksēts atkārtoti, gidu sauks pie administratīvās atbildības.