Visbiežākās ir nabas trūces. Parasti tās ir iedzimtas, tāpēc suņus ar nabas trūci nevajadzētu izmantot vaislai. Dzīvniekiem ar nabas trūci novēro mīkstu, nesāpīgu bumbuli nabas apvidū. Tas var parādīties un pazust atkarībā no pozas un apēstās barības daudzuma. Trūce var nebūt bīstama, ja tā ir neliela un izkritušais saturs viegli pārvietojas atpakaļ. Šādas visbiežāk ir nelielas nabas trūces kucēniem, un tās parasti neoperē - kucēniem augot, tās aizaug pašas. Jaundzimušajiem nabas trūce ir iedzimta. Biežāk bruku novēro tīršķirnes suņiem un kaķiem jaukteņiem. Ja nabas trūce ir liela un brukas maisā var iekļūt zarnu cilpas, brukas ir jālikvidē ķirurģiski, jo iesprostotajām zarnām var tikt traucēta apasiņošana un sākties nekroze, kas ir dzīvībai bīstama.
Ingvinālās trūces kā pietūkumu paslēpenē visbiežāk novēro grūsnām kucēm vai arī dzīvniekiem, kam bieži ir aizcietējumi. Par trūces vārtiem kalpo ingvinālais kanāls, kam cauri iet ciskas vēna un nervs. Visbiežāk tās saturs ir tauki, ko var viegli iebīdīt atpakaļ vēdera dobumā.
Arī šo trūci var izlabot tikai ķirurģiski - operācija jāveic ļoti uzmanīgi, lai nebojātu ciskas vēnu un nervu.
Perineālās trūces novēro blakus ānusam biežāk nekastrētiem vecākiem maza auguma suņiem. Viens no iemesliem var būt palielināta prostata. Perianālā trūce var izskatīties līdzīga palielinātam, iekaisušam perianālajam dziedzerim. Šīs trūces rodas pastiprinātas dzīšanās dēļ - ja dzīvniekam ir ilgstoši aizcietējumi vai iekaisuši anālie dziedzeri. Visbiežāk trūces saturs ir tauki, bet ir gadījumi, ka trūces maisā ir ne vien zarnas bet arī urīnpūslis. Šādā gadījumā trūce rada dzīvībai bīstamu situāciju un nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta. Operācija ir samērā sarežģīta, jo jāizvairās skart apvidū esošos nervus un asinsvadus, kā arī ir maz audu, ko var izmantot trūces vārtu aizvēršanai, turklāt piekļuve trūces vārtiem arī ir apgrūtināta. Dažkārt, lai trūces vārtus pilnībā noslēgtu, nākas operāciju veikt posmos - vispirms sadzīst viena brūce un tad tiek veikta nākamā operācija. Lai izvairītos no perineālo trūču veidošanās, ieteicams dot dzīvniekiem šķiedrvielām bagātu barību, lai neveidojas aizcietējumi.
Diafragmas trūces (vēdera dobuma orgāni caur atveri diafragmā ieslīd krūšu kurvī) var būt iedzimtas, tomēr visbiežāk tās novēro pēc traumām - auto avārijas, kritieni no augstuma. Dzīvniekiem novēro smakšanu, jo pārvietotie orgāni no vēdera dobuma spiež uz plaušām, neļaujot tām izplesties. Guļus poza izraisa ievērojamu stāvokļa pasliktināšanos. Diagnozi apstiprina, izmeklējot rentgenoloģiski - redzams, ka zarnu cilpas atrodas krūšu dobumā. Operācija ir sarežģīta, jo piekļuvi diafragmai traucē aknas un kuņģis.
Sēklinieku maisiņa trūces biežāk ir zirgiem un cilvēkiem, retāk suņiem un kaķiem.
* Veterinārārste Universitātes Vetfonds SIA