Diemžēl jāsāk ar vairākkārt jau pausto: politiskā greizsirdība, partiju vingrinājumi, kurš kuru pārkliegs, ir normāla politikas sastāvdaļa, te nav ko moralizēt, un tomēr - ekonomikas jautājumi (it īpaši, ja runa ir par aptuveni pusi no valsts ekonomikas «pīrāga») būtu jāapspriež nodalītā diskusijā. Citiem vārdiem sakot, vai pat tiem, kuri cenšas kaut cik regulāri un objektīvi sekot runātajam publiskajā telpā, ir skaidrs, kas notiek ar Rīgas pašvaldības finansēm? Viena puse saka, ka galvaspilsēta ir teju vai bankrota priekšā (biļešu cenu paaugstināšana sabiedriskajā transportā esot tam pirmais vēstnesis). Otra puse tikpat prognozējami apgalvo, ka tās visas ir muļķības, un, ja nu kādi negludumi esot, tad vainīga esot valdība.
Uzreiz jāsaka, ka arī šo rindu autoram nav skaidra viedokļa. Mani politiskie uzskati nav noslēpums, tomēr vienlaicīgi nedomāju, ka Ušakovs un Ameriks ir grūtgalvji. Vai arī tik avantūriski noskaņoti, ka pilsētas budžetu gadiem veidojuši, paļaujoties uz situāciju, ka Saskaņa kaut kad nāks pie varas nacionālajā līmenī, un tad jau «caurumus» aizbāzīs. No otras puses, pilsētas vadītāju skaidrojumi arī nepārliecina. Piemēram, vicemēra vakar intervijā LTV paustais, ka runas par pārāk lielu budžeta deficītu esot nieki, jo iztērētā nauda jau nekur neesot pazudusi - tā ieguldīta pilsētai piederošo nekustamo īpašumu (skolas, bērnudārzi utt.) remontos. Savdabīga loģika: nav runa par to, ka šī deficītu veidojošā summa ir, piedodiet, nozagta, bet tas nemaina skarbo realitāti - ja ienākumi nesedz izdevumus, tas nav labi.
Atkārtošos: runa ir nevis par verbāliem dueļiem, kuru mērķis ir noskaidrot, kurš lielāks maita - Ušakovs vai Straujuma. Runa ir par pusi no Latvijas ekonomikas. Tātad tas, kas notiek ar šo pusi, ir svarīgi. Neatkarīgi no politiskajām simpātijām, neatkarīgi no tā, kurš veiksmīgāk iedzeļ politiskajam konkurentam. Ja mēs varam tiktāl vienoties, tad svarīgi būtu, lai debatē iesaistās ar politiskajām interesēm neapgrūtināti ekonomisti, finansisti. Citādi veidojas dīvaina situācija: ekspertu korpuss apzinīgi komentē Latvijas kopumā eksporta, inflācijas utt. rādītājus, savukārt, ja pilsonis vēlas ko saprast par 50% no šī kopuma, viņam jāsamierinās ar «pats muļķis!» žanru.
Var jau būt, ka Rīgas budžeta tēma pazudīs no apspriežamo tēmu topa tikpat ātri... kā tas parasti notiek ar t. s. topa tēmām. Bet! 1) tam tā nevajadzētu būt, 2) ja mēs gribam jēdzīgu priekšstatu par ekonomiku, tad jāmazina politiķu monopols tēmas apspriešanā. Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ir gana laika, tātad vismaz teorētiski šāda nesapurgāta diskusija ir iespējama.