Pieprasa ārzemju izglītību
Pēc Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes domām, piedāvājot prakses iespējas valsts pārvaldē, tiks veicināta arī reemigrācija. Turklāt - tādā veidā izdosies atgūt tieši ārzemju augstskolu absolventus. Konkursa kārtībā darbs jauniešiem tiks piedāvāts no aprīļa līdz gada beigām. Savukārt jomas ir visdažādākās - sākot no inženiertehnikas un informāciju tehnoloģijām līdz ekonomikai, loģistikai un investīciju piesaistei.
Lai gan pati iecere jau izpelnījusies pozitīvas atsauksmes, neviennozīmīgi tiek vērtēta prasība par obligātu kādas ārzemju augstskolas izglītību. Tas savā veidā diskriminē tos jauniešus, kuri emigrējuši, taču ļoti labu izglītību ieguvuši Latvijā. Latvijas Universitāte par to nesatraucas, tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece Dienai norādīja, ka praksei valsts pārvaldē vajadzētu dot vienlīdzīgas tiesības pieteikties gan Latvijas, gan ārzemju augstskolu absolventiem, viņus vērtējot pēc iegūtajām zināšanām un praktiskās pieredzes, jo ārvalstu diploms vien automātiski nenozīmē augsta līmeņa sagatavotību. Arī Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis Edijs Šauers uzskata, ka būtiski, lai nosacījumi saskanētu ar Latvijas un Eiropas darba likumdošanu par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pilsoņiem. Turklāt jāņem vērā, ka iegūtā augstākā izglītība visās Eiropas Savienības valstīs ir savstarpēji pielīdzināta.
Tam, ka Latvijā iegūtas izglītības kvalitāte bieži vien nav zemāka par ārvalstu augstskolu piedāvājumu, piekrīt arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņaprāt, nav pareizi automātiski uzskatīt, ka cilvēks, kurš ieguvis izglītību ārzemēs, būs arī labāks darbinieks. Taču, ja runa ir par reemigrācijas plānu un pasākumi vērsti uz atsevišķu mērķa grupu, nevajadzētu būt pamatam runāt par diskrimināciju - šāda prakse ir ierasta visā pasaulē.
Vairāk nekā ierēdņiem
Otrs jautājums, kas raisījis diskusijas, ir, pēc R. Ķīļa teiktā, «ļoti devīgais piedāvājums priekš praktikanta» - 1000 eiro uz rokas. Pēc Dienas apkopotās informācijas, šādu atalgojumu ministrijās saņem reti kurš vecākais referents, kuriem atbilstoši Civildienesta likumam jābūt augstākajai izglītībai, vismaz gadu ilgai pieredzei valsts pārvaldē un gadu ilgai pieredzei attiecīgajā profesijā. Apskatītajās ministrijās vecākais referents uz rokas vidēji mēnesī saņem no 727 līdz 817 eiro. Turklāt praktikantu plānotā stipendija īpaši neatpaliek arī no departamentu direktoru vietnieku atalgojuma, kurš, piemēram, Labklājības ministrijā decembrī vidēji bijis 1274 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Valsts kancelejā gan šo summu uzskata par atbilstošu, norādot, ka, pēc pētījumu datiem, motivējošs atalgojums, lai jaunieši atgrieztos Latvijā, būtu 1500 eiro, taču tādu summu valsts pārvalde piedāvāt nevar. Tāpat esot jāņem vērā, ka studiju maksa ārvalstīs ir krietni augstāka nekā Latvijā. Turklāt jauniešiem, kuri ir studējuši ārvalstīs ilgstoši, Latvijā var būt problēmas atrast dzīvesvietu.
Veiksmīgas sadarbības rezultātā plānots stipendiātiem piedāvāt patstāvīgu darbu valsts pārvaldē, tomēr paliek jautājums, vai viņi būs tam gatavi, ja algas būs mazākas nekā stipendijas. E. Dreimane gan atzīmējusi - nevar apgalvot, ka šis cipars viennozīmīgi saruks.