Vēl kādā citā drēgnā, nemīlīgā dienā cīniņš starp diviem citiem stiprā un vājā dzimuma senioriem par sēdvietu autobusā beidzās ar spieķīša vicināšanu. Spieķīti kungs lika lietā pret sava vecuma sirmgalves brango iepirkumu maisiņu, ar kuru «dāma» savu vienaudzi mēģināja nostumt no ceļa, lai apsēstos vienīgajā brīvajā sēdvietā.
Arguments par Otrajā pasaules karā gūtajiem ievainojumiem, kas vecumā liedz braši nostāvēt kājās, šajā situācijā kungam nepalīdzēja. Izrādījās, arī kundze cīnījusies tajā pašā frontes līnijā. Abi lēma likt lietā acīmredzami vēl neierūsējušās tuvcīņas metodes, kas pārējiem pasažieriem savukārt izraisīja varenu smiekliņu. Tomēr nav mazums senioru, kuri nezaudē savu džentlmeņa pašcieņu arī tad, ja piecelšanās kājās iespējama, vienīgi sakopojot fiziskos spēkus. Netrūkst kungu krietnos gados, kuru manieres fascinē arī tāpēc, ka tās netiek aizmirstas par spīti gadiem.
Vai tiešām vīrietim ir jābūt vīrietim līdz mūža galam? Kuri ir tie faktori, kas vieniem ļauj saglabāt vīrieša stāju, bet citiem - līdz ar gadiem aizmirst par etiķeti un labām manierēm?
Vērtības saglabājas
«Pētījumi liecina, ka, tāpat kā intelekta potenciāls ģenētiski var tikt nodots pēcnācējiem, arī uzvedības izpausmes iedzimst. Labu manieru izkopšanā nozīme ir audzināšanai un iedzimtajai inteliģencei. Ja labas manieres ģimenē bijušas vērtība un vīrietim ir bijis paraugs, ko pārņemt no sev svarīgiem vīriešiem, šī pieredze viņam ļaus būt galantam līdz mūža galam,» norāda sertificēta psihoorganiskās analīzes psihoterapeite mg. psych. Ivanda Šūpulniece.
Gan ar izpratni par sievišķību, gan savu vērtību sistēmu arī sieviete ģimenē labas manieres var attīstīt savā dēlā, tomēr vispamatīgāk, visdziļāk un patiesāk vīrietis tās manto tieši no vīrieša.
Lielu lomu spēlē arī vīrieša personība - cik atvērts viņš ir attiecībām, cik gatavs saskarsmei. Pēc dabas noslēgtam, introvertam cilvēkam, kam nepatīk sev pievērst uzmanību, varētu būt mazliet grūtāk sevi izpaust kā džentlmenim.
«Svarīgi - ko džentlmeniskums dod pašam vīrietim, jo džentlmeniskums nav tikai uzvedības izpausme. Tās ir attiecības,» uzsver Ivanda Šūpulniece un turpina: «Manieru izrādīšana ir brīdis, kurā vīrietis iesaistās attiecībās ar sievieti. Ar jebkuru sievieti - jaunu vai gados vecāku. Kad vīrietis sievietei piedāvā palaist viņu pa priekšu, sieviete šajā brīdī jūtas pamanīta. Tas nekas, ka viņš ir gados vecāks vai ir pilnīgs svešinieks. Vīrietis pauž uzmanību, un caur šo mazo etiķetes normu viņi abi viens otru ierauga.»
Protams, daudz kas atkarīgs arī no sievietes. Svarīgi, vai sieviete prot no vīrieša šīs labās manieres pieņemt. «Tās vīrietim veidojas procesā un dzīves laikā vai nu nostiprinās kā paliekošas, vai arī kādā brīdī pārstāj būt vērtība un dabiskā veidā atmirst,» novērojusi psihoterapeite. Tomēr, ja džentlmeniskums vīrietim dzīves laikā ir bijis svarīga vērtība, tā saglabāsies arī seniora gados.
Neatteikt mazās lietās
«Man manieres nav svarīgas, daudz vairāk novērtēju to, ja kungs ir saimniecisks sadzīvē un gatavs padarīt vīrieša darbus. Lai gan atzīšos - es joprojām esmu tā, kura mazdārziņā uzrok zemi. Mans vīrs ir labs cilvēks, taču zemi kārtīgi uzrakt viņš neprot,» taujāta par džentlmeņa manieru nozīmi, atbild astoņdesmitgadīgā Veronika (vārds mainīts - red.) no Liepājas.
Savukārt Inārai no Siguldas ir cita pieredze un uzskati: «Kaut gan jau vairākus gadus esmu pensijā, reizēm samulstu, ja man sabiedriskā vietā jauni cilvēki piedāvā apsēsties. Es pati vēl nejūtos tik veca! Taču, ja sēdvietu piedāvā mana vecuma kungs, to neatraidīšu nekad. Mums visiem zināmā vecumā piezogas dažādas kaites, un es patiesi novērtēju, ja mana vecuma vīrieši pret mani izturas ar cieņu.»
Reiz Rīgas sabiedriskajā transportā Ināras kundze novērojusi, viņasprāt, necienīgu ainu: «Autobusā iekāpa aptuveni 50 gadu jauna kundze, un, kad vecāks vīrs viņai piedāvāja sēdvietu, šī dāma atteicās. Kur tas redzēts! Manuprāt, šāds atteikums iznīcina vēlmi saglabāt labās manieres. Protams, iemesli, kāpēc sieviete izvēlējās stāvēt kājās, var būt dažādi, tomēr šādi viņa it kā netieši kungam parādīja - jūs esat vecs, sēdiet vien tālāk.»
Psihoterapeite Ivanda Šūpulniece uzsver sievietes lomu labo manieru saspēlē: «Minētā situācija ar sievietes atteikumu var būt vērtējama arī kā sievietes pieklājība pret vecāka gadagājuma cilvēku. Taču, ja vīrietis bijis gatavs izrādīt laipnību, tas liecina, ka viņš spējis novērtēt arī savu fizisko izturību. Vīrietim justies kā vīrietim ir svarīgi arī cienījamos gados, tāpēc šāds atteikums viņa pašcieņu var aizskart. Tad atliek jautājums - cik šādu situāciju ir jāpiedzīvo, lai vēlme izrādīt pieklājību pārietu uz visiem laikiem?»
Runājot par etiķetes normām, psihoterapeite norāda - arī sievietei ir privilēģija izrādīt laipnību, pirmajai pasniedzot vīrietim roku: «Kā sieviete justos, ja viņa pasniegtu roku, bet vīrietis viņai sveicienu atteiktu? Emocionāli tas ir līdzīgi kā atteikt vīrietim apsēsties viņa piedāvātajā vietā. Taču mēs, sievietes, bieži nedomājam, kā tas ir, ja vīrietim atsakām tādās mazās lietās.»
Pamanīt un akceptēt
«Manieres - vai nu tās ir, vai nav,» uzskata seniore Lidija no Jūrmalas, viņa turpina: «Lai vīrietis sevi parādītu kā džentlmenis, nav vajadzīgs daudz. Pazīstu kādu kungu ap 90 gadiem. Viņš pārdzīvojis izsūtījumu, pārcietis daudzas ļaunas slimības, bet joprojām, sievietei ienākot telpā, paradis piecelties kājās. Tagad jau balstoties uz diviem spieķīšiem. Mēs ar draudzenēm, kad viņu apciemojam, sakām - Voldiņ, tu necelies kājās, mēs tāpat zinām, ka sirds dziļumos esi un paliksi šarmants džentlmenis. Bet viņš tik un tā - vienmēr noskūpstīs dāmai roku.»
Arī psihoterapeite uzskata - ja vīrietis ir iekšēji noskaņots būt galants, slimība diez vai viņā šo izjūtu salauzīs. «Manuprāt, būtu labi, ja šādās situācijās, kad vīrietis jūtas vārgs, viņš spētu būt elastīgs un situāciju izmantot arī savā labā. Ja ir grūti nostāvēt kājās, ja ir grūtības piecelties, situācija jāizvērtē. Jo džentlmenis tik un tā vienmēr paliks džentlmenis,» uzskata Ivanda Šūpulniece.
Psihoterapeite piebilst: «Ja ir vēlme sev blakus redzēt galantu vīrieti, ja vīrietis izpauž savas labās manieres, sievietei vajadzētu tās pamanīt, akceptēt un izmantot pozitīvā nozīmē. Tas ir saspēles veids, kuru abi var baudīt, un vecumam te nav nozīmes.»