Problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē arī statistikas dati par būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti. Piemēram, 2015. gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Sevišķi liels tas ir ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu (18,9%) apakšnozarēs. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015. gada 1. oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro. Ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki nekā vidēji nozarē - attiecīgi 600 eiro un 541 eiro. VID veiktie kontroles pasākumi rāda, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016. gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015. gadā - 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Plus 2016. gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 konstatēti pārkāpumi.
Tas viss norāda uz problēmām, kas steidzami jārisina, lai neradītu vēl lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnē. Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana attiecībā uz nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot būtu iespējams sekmēt nodokļu nomaksu. Līdz ar to Finanšu ministrija, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, šobrīd strādā pie normatīvo aktu regulējuma, kas uzlabotu nodokļu iekasēšanu garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs, mazinātu ēnu ekonomiku un vienlaikus stiprinātu būvniecībā nodarbināto personu sociālās garantijas. Tāpat valdība jau ir atbalstījusi priekšlikumu par standartizētu būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādi, un arī tas ir viens no soļiem, kas veicinās nozares sakārtošanu un garantēs prognozējamu saistību izpildi, mazinot arī ēnu ekonomiku. Paredzēts, ka šādu standartizēto līgumu piemērošana būs obligāta publiskajos iepirkumos.
Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore