Līdz darbadienas beigām - pulksten 18 - vakar bija notikuši jau 143 ceļu satiksmes negadījumi, Dienai pavēstīja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Nopietnākie gan bijuši rīta pusē, tostarp Ķeguma novadā notikusī sadursme starp piecām automašīnām, kurā iekļuva arī ugunsdzēsēji. Viņu auto sācis šūpoties un uzgāzies virsū automašīnai Opel, kurā tobrīd atradās trīs cilvēki. Divi no tiem gāja bojā. Dažas minūtes pēc tam notika negadījums pie lidostas Rīga, atņemot dzīvību gājējam. Rīta pusē uz Valmieras šosejas notika sešu auto sadursme, vien 12 minūšu vēlāk - negadījums uz Jelgavas šosejas, kurā bija iesaistīti septiņi auto.
«Atkala jeb melnais ledus autovadītājiem vienmēr ir sagādājis problēmas. Negadījumu iemesli, protams, tiks noskaidroti izmeklēšanā, bet jau uzreiz policija var secināt, ka viens no avāriju ietekmējošiem faktoriem bijis tieši slidenais ceļš. Protams, var pieminēt arī nepareizi izvēlētu braukšanas ātrumu un tādas lietas, bet ir reizes, kad uz ceļa ir pilnīgs ledus un, pat stāvot uz vietas, var nokrist,» Dienai stāsta T. Sadovskis un aicina autovadītājus būt uzmanīgiem un atbildīgiem. «Ceru, ka šī diena, kad bijuši daudzi negadījumi, arī autovadītājiem liks aizdomāties par braukšanas manieri uz ceļa,» viņš piebilst.
Atbildīgās amatpersonas ceļu uzturētājus nevaino. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) uzsver - viņi dara visu iespējamo, lai problēmas novērstu. Ar naudu ceļu uzturēšanai problēmas neesot, un ceļu apstrāde notiekot atbilstoši normatīviem. Arī zemāku kategoriju ceļi, uz kuriem sniegu nešķūrē, iespēju robežās tiekot kaisīti ar pretslīdes materiālu. Tāpēc A. Matīss ceļu uzturētājus traģiskajās autoavārijās nevaino un norāda, ka negadījumi jāvērtē individuāli, jo «iemesli bijuši dažādi», un aicina šoferus izvēlēties drošu braukšanas ātrumu. TV3 ziņām gan viņš pieļāva, ka varētu veikt izmaiņas normatīvajos aktos un daudzo negadījumu dēļ plānots sasaukt Ceļu satiksmes drošības padomes sanāksmi.
Pēc pēdējās dienās veltītās kritikas ceļu uzturētājiem auto eksperti viņus sākuši vērtēt saudzīgāk, uzsverot, ka tā vairāk ir ceļu vispārējās kvalitātes problēma un autovadītājiem būtu jāpielāgojas apstākļiem. Drošas braukšanas skolas vadītājs Artūrs Priednieks arī norāda, ka cilvēki tādiem braukšanas apstākļiem nav gatavi. «Vajadzētu atcerēties, ka sniega tīrītājs jums ne vienmēr brauks pa priekšu. Šoferis ir tas, kas pieņem lēmumus - cik ātri braukt, kādas darbības veikt, kā rīkoties kritiskās situācijās. Ja ceļš ļauj braukt tikai ar 40 kilometriem stundā, tad ir jābrauc uz 40 vai vēl mazāk. Nedrīkst vadīties tikai pēc tā, ko rāda zīmes, - ir jāskatās, ko ļauj ceļš, ir jāpieņem spēles noteikumi,» viņš norāda.
Kā vienu no tipiskākajām kļūdām A. Priednieks piemin to, ka šoferi, sākoties slīdēšanai, pārāk asi manevrē ar stūri: «Ja auto sāk slīdēt, reakcijai jābūt ātrai, bet ar mēru. Protams, to ir vieglāk saprast, ja cilvēkā ir izjūta, kas gan nāk tikai ar pieredzi. Lai nenonāktu līdz slīdēšanas momentam, visām kustībām gan ar pedāļiem, gan vadības svirām būtu jābūt plūdenām,» viņš pamāca.