Saeima, ko rudenī ievēlēsim, būs īpaša. Tā vadīs valsti pretī simtgadei. Varbūt netaisnīgi, ka savas pilnvaras 2018. gadā tā zaudēs tikai dažas nedēļas pirms valsts lielās jubilejas svinībām, - vēlēšanas ir oktobra pirmajā sestdienā, jaunā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā, tad arī beidzas līdzšinējās Saeimas pilnvaras. Un tomēr tieši no 12. Saeimas darba efektivitātes būs atkarīgs tas, cik lepni par savas valsts sasniegto varēsim būt tās jubilejas dienā un cik optimistiski (un vai vispār) raudzīsimies uz bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu dzīvi Latvijā nākamajos 100 gados.
Valsts simtgade man personīgi būs tas atskaites punkts, pēc kā vērtēšu partiju priekšvēlēšanu piedāvājumus un to darbu turpmākajos četros gados. Ne pēc propagandiski piekarinātām «birkām», ka kāds ir labs, slikts, vecs, jauns utt. Ne pēc tā, cik politiskajiem līderiem skaista balss vai matu sakārtojums, cik daudz medaļu par panākumiem pagātnē vai cik aktīvi darbojas karsējmeitenes un zēni. Bet pēc rīcībprasmes un rīcībspējas. Pēc darba efektivitātes. Vispirms - kāda būs vīzija nākamo četru gadu darba rezultātam, tad - cik racionāls un saturīgs būs piedāvājums šīs vīzijas sasniegšanai. Un pēc tam - cik prasmīgi un konsekventi tiks realizēti pasākumi solītā mērķa sasniegšanai.
Jā, lai kuri būtu pie varas, arī turpmāk tie saņems vislielāko kritikas devu. Tāds stūrmaņu liktenis - nemitīga uzraudzība ir to darba neatņemama sastāvdaļa. Ka neaizmieg pie stūres vai neaizbrauc neceļos. Ar to jārēķinās, taču tam nevajadzētu kādu atbaidīt no gatavības strādāt sabiedrības labā.
Tā pozitīvā lieta, ko varam vērot pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām, ir pieaugošā konkurence. Jaunas partijas piesaka sevi viena pēc otras. Visplašākajā spektrā. Bordāna, Godmaņa domubiedru, Sudrabas un citu pieteikumi rāmos politiskā dīķa ūdeņus jau krietni atdzīvinājuši. Tas labi. Politisko alternatīvu trūkums ir bīstamākais, kas vien var būt. Jo tas noņem motivāciju domāt par piedāvājumu un cīnīties par savām idejām. Šajās vēlēšanās tātad tas nedraud. Varas pretendentiem būs stipri vien jāpiedomā, ko, kā un kāpēc piedāvāt apmaiņā pret vēlētāju balsīm. Būs jāspēj arī prasmīgi atvairīt konkurentu uzbrukumus, pat ja tie būs bērnudārza līmeņa apsaukāšanās stilā, kas sociālajos tīklos jau manāms.
Bet atskaites punkts - ar kādu bagāžu mēs sagaidīsim valsts simtgadi - šoreiz kalpos kā zināms filtrs, ļaujot veiksmīgāk atsijāt graudus no pelavām. Ikvienu saukli, argumentu vai pretargumentu varēsim vērtēt pēc tā, kādu labumu Latvijai tas dod. Un, ja kāds piedāvās nereālas sapņu pilis, tas uzreiz būs redzams. Ja kāds piedāvājuma vietā orientēsies uz konkurentu nozākāšanu, arī tas uzreiz būs redzams, un varēsim vērtēt, vai «tāds hokejs mums vajadzīgs», kā savulaik izteicās slavens krievu sporta komentētājs.