Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka dažādu mazumtirgotāju vairākos piedāvājumos dabasgāzes cenas atšķirsies, taču šī atšķirība nepārsniegs 20%. Tāpat jāņem vērā, ka dabasgāzes cena ir tikai viena no komponentēm, kas veido mājsaimniecību maksājumus par dabasgāzi, jo vēl nāk klāt maksa par tīkla pakalpojumiem (pārvade, sadale un uzglabāšana), ko tāpat kā līdz šim regulēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Dabasgāzes rēķinā (iekļaujot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli) dabasgāzes cenas īpatsvars ir 25-30% lietotājiem ar gāzes plītīm un 45-50% lietotājiem ar individuālo gāzes apkuri.
Fiksēta un mainīga cena
Enerģētikas likums paredz, ka pēc 2017. gada 3. aprīļa mājsaimniecībām būs tiesības izvēlēties turpināt pirkt dabasgāzi par SPRK apstiprinātu cenu vai arī pievienoties brīvajam tirgum un izvēlēties tirgotāju, no kura iegādāties dabasgāzi. Visiem pārējiem dabasgāzes lietotājiem (piemēram, komersantiem, iestādēm) būs jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs brīvajā tirgū. Likumā noteikts, ja individuālais patērētājs izvēlas dabasgāzi pirkt no tirgotāja, cena tiek noteikta, tirgus dalībniekiem vienojoties.
SPRK Ekonomiskās analīzes departamenta direktors Jānis Miķelsons skaidro - vienošanās nozīmē, ka par dabasgāzes cenu, parakstot līgumu par tās piegādi, vienojas tirgotājs un patērētājs. Jautājums, vai izdevīgāk ir pirkt dabasgāzi par tirgus cenām vai regulētajiem tarifiem, būs jāizlemj katram patērētājam pašam, salīdzinot gan regulēto tarifu, gan tirgus cenu un citus līguma nosacījumus. Sagaidāms, ka tirgotāju piedāvājumi ļaus izvēlēties starp fiksētas cenas un mainīgas cenas piedāvājumiem. Zināma analoģija ir ar elektrības cenu, kuru var iegādāties gan par fiksētu cenu uz gadu, gan biržā, kur cenu svārstības gada griezumā var būt jūtamas.
Nebūs monopola
Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka galvenais faktors, kas ietekmē dabasgāzes cenu, ir norises ārējos tirgos, proti, vislielākā ietekme ir jēlnaftas cenai, kā arī tam, vai pieprasījums pēc dabasgāzes un tās piedāvājums ir rūkošs vai augošs. Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš skaidro, ka mājsaimniecību sektorā galvenais pozitīvais efekts no konkurences būs vairāku dabasgāzes mazumtirgotāju ienākšana Latvijas tirgū, kas patērētājiem piedāvās dažādus produktus par savstarpēji konkurējošām cenām. Kā uzsver eksperts, vislielākā konkurence ir tieši starp mazumtirgotājiem, nevis vairumtirgotājiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, Gazprom un Statoil vairumtirdzniecības cenas būtiski neatšķiras. Taču vairāku mazumtirgotāju, kas dabasgāzi iepērk no dažādiem vairumtirgotājiem, konkurence nodrošinās to, ka viens no enerģētikas uzņēmumiem Latvijai nevarēs piegādāt dabasgāzi par augstākām cenām nekā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, jo mums vairs nebūs tikai viena dabasgāzes tirgotāja monopolista.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš skaidro, ka pēc 2017. gada 3. aprīļa Latvijā mājsaimniecību sektorā līdztekus Latvijas gāzei parādīsies arī citi dabasgāzes mazumtirgotāji, kas to iepirks, piemēram, no Gazprom, LitGas vai Statoil. «Apmēram trīs gados, kad dabasgāzes tirgus būs sācis pilnībā darboties, dažādu mazumtirgotāju cenām vajadzētu ļoti satuvināties. Tas nozīmē, ka visā ES mājsaimniecībām dabasgāze ir par aptuveni vienādu cenu. Piedāvājums var atšķirties niansēs, piemēram, var būt mazumtirgotāji, kuru piedāvājumā dabasgāzes cenas mainīsies katru mēnesi atkarībā no tirgus svārstībām, taču var būt arī fiksēts piedāvājums uz ilgāku laiku, piemēram, gadu,» stāsta J. Ozoliņš.
J. Miķelsons ir pārliecināts, ka mazumtirgotāju piedāvātajos dažādajos produktos dabasgāzes līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū cena var atšķirties diezgan būtiski. To ietekmēs gan patērētais apjoms, gan tas, uz cik ilgu laiku noslēgts piegādes līgums. R. Āboltiņš arī norāda, ka Eiropas Komisija īpašu vērību pievērš konkurencei tieši mazumtirgotāju vidū. Piemēram, ES normas neatļauj mazumtirgotājiem uzspiest mājsaimniecībām ilgtermiņa līgumus par fiksētu cenu, un faktiski individuālajiem patērētājiem jābūt tiesībām katru mēnesi mainīt dabasgāzes tirgotāju.
LG par sevi pārliecināta
Uzņēmuma Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzsver, ka dabasgāzes cenas galvenokārt ietekmēs situācija ārējos tirgos. Tajā pašā laikā viņš pauž pārliecību, ka Latvijas gāzes piedāvājums arī pēc citu mazumtirgotāju ienākšanas cenas ziņā būs viskonkurētspējīgākais, jo, piemēram, Klaipēdas LNG termināļa piedāvātā gāze, pēc A. Kalvīša teiktā, ir par vienu trešdaļu dārgāka nekā Latvijas gāzes piedāvātā.
A. Kalvītis arī norāda, ka uzņēmuma iecerētā sadalīšana varētu sadārdzināt tīkla pakalpojumu tarifu. Savukārt SPRK tam min citu iemeslu: «Tīkla pakalpojumu tarifus lielā mērā ietekmē tīkla noslodze jeb dabasgāzes patēriņš un dabasgāzes krātuvē uzglabātais dabasgāzes apjoms. Samazinoties patēriņam, pieaug tīkla uzturēšanas izmaksas uz vienu pārvadīto dabasgāzes vienību. Analogi ir ar dabasgāzes krātuvi - samazinoties krātuvē uzglabājamajam dabasgāzes apjomam, pieaug krātuves izmaksas uz vienu vienību. Statistika rāda, ka dabasgāzes patēriņš Latvijā ir sarūkošs jau vairākus gadus, un tas var ietekmēt tīkla pakalpojumu tarifus tuvākajā nākotnē.» A. Kalvītis arī pauž, ka paredzētā Polijas-Lietuvas dabasgāzes starpsavienojuma izbūve Latvijas patērētājiem tīkla pakalpojumu tarifu sadārdzināšot par 10%. Taču SPRK skaidro, lai arī projekta finansēšanā ir noteikti valstu līdzdalības maksājumi, saistībā ar ES līdzfinansējuma piešķiršanu tie tomēr būs mazāki, nekā sākotnēji noteikts. Precīzas summas būs zināmas pēc projekta īstenošanas, kas atbilstoši šābrīža plāniem varētu būt 2020. gadā. «Šādu maksājumu iespējamā iekļaušana pārvades pakalpojumu tarifos paredzama pakāpeniski vairāku gadu garumā, Latvijas gadījumā tie varētu būt 3-4%,» norāda SPRK.