līdz 2017. gadam. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) paudis, ka investīciju plānam jāsāk darboties līdz 2015. gada vidum - laikā, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē. Latvija pieteikusi 58 projektus vairāk nekā desmit miljardu eiro apmērā. Cik projektu apstiprinās EK, prognozēt nav iespējams.
Izsniegs kredītu garantijas
Plāns radās tāpēc, ka ES kopumā vērojama pārāk lēna atkopšanās pēc ekonomiskās krīzes un pārāk gausa izaugsme. Tas skaidrojams ar to, ka uzņēmumiem un publiskajam sektoram trūkst naudas investīcijām, jo komercbankas ir ļoti piesardzīgas kredītu izsniegšanā, īpaši attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmi un riskantākiem, ar inovācijām saistītiem projektiem. Tādēļ EK investīciju veicināšanai ES ekonomikā atvēlējusi 21 miljardu eiro, kas varētu radīt papildu efektu vismaz 315 miljardu eiro apmērā.
Atšķirībā no ES struktūrfondu finansējuma, kur dalībvalstīm tiek piešķirta reāla nauda, Junkera plāns paredz izsniegt kredītu garantijas. Tas nozīmē, ka dalībvalstu atbildīgās institūcijas EK apstiprināto projektu īstenošanai aizņemsies naudu no privātā sektora, piemēram, no komercbankām, un to garantēs konkrētajam projektam piešķirtās kredīta garantijas. Bankas izsniegs aizdevumu projektiem, kuri ir nozīmīgi ekonomiskajai izaugsmei, taču pietiekami riskanti, lai bankas bez šādām kredīta garantijām tos nefinansētu. Turklāt kredīta garantijas nozīmē, ka bankas aizdevumu izsniegs ar zemākiem procentiem.
Jākonkurē ES mērogā
EK pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis stāsta, ka pašlaik norit darbs, lai izstrādātu kritērijus, pēc kādiem tiks atbalstīti dalībvalstu pieteiktie projekti un cik lielas garantijas tiem atvēlēt. «EK priekšlikums paredz, ka paredzētais 21 miljards eiro netiks kādu kvotu veidā sadalīts starp dalībvalstīm, bet to pieteiktie projekti savā starpā sacentīsies. Atbalstu saņems labākie no tiem,» uzsver M. Zemītis. Tas nozīmē, ka no kādas dalībvalsts var tikt atbalstīti 100 projektu, no citas - desmit. Viss atkarīgs no projektu kvalitātes, un netiek ņemts vērā nedz valsts lielums, nedz iedzīvotāju skaits, nedz ekonomiskie rādītāji. M. Zemītis atzina, ka viņam ir bažas, cik labā kvalitātē sagatavoti 58 Latvijas pieteiktie projekti, kuriem jākonkurē ar 27 ES dalībvalstu projektiem.
Latvija projektus pieteikusi četrās sadaļās: zināšanas un digitālā ekonomika, transports, sociālā infrastruktūra un vide. Pieteiktie projekti ir gana dažādi - gan riska kapitāla investīcijas inovatīvos MVU, gan aizdevumi MVU izaugsmei, gan biofarmācijas klastera izveide, kā arī platjoslas interneta pieejamības attīstība un medicīnas centra izveide agrīnai vēža diagnostikai un inovatīvai onkoloģisko pacientu ārstēšanai. Projektu summas svārstās no diviem līdz 400 miljoniem eiro.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) stāsta, ka apjomīgākie Latvijas iesniegtie projekti enerģētikas jomā ir Inčukalna gāzes krātuves modernizēšana, elektrotīkla savienojums ar Igauniju un elektroenerģijas tīkla Kurzemes loki attīstīšana. Transporta jomā būtiskākie ir Rail Baltica projekts, Rīgas un Rīgas brīvostas savienošana ar TEN-T tīklu un Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva modernizēšana. Zinātnes un digitālās ekonomikas jomā nozīmīga ir Eiropas mēroga pētniecības platformas izveide Salaspilī, interneta infrastruktūras attīstīšana lauku reģionos, investīciju un kapitāla fonda izveide inovatīviem uzņēmumiem un inovāciju un augsto tehnoloģiju izpētes centra izveidošana. Vides nozarē svarīgi ir projekti notekūdeņu pārstrādes uzlabošanai un mazo ūdens attīrīšanas staciju modernizēšanai. Sociālās infrastruktūras projekti paredz jauna cietuma būvniecību, tieslietu infrastruktūras attīstīšanu un Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstīšanu.
Taujāts, cik kvalitatīvi projekti ir sagatavoti, A. Ašeradens skaidro, ka FM nav veikusi specifisku iesniegto Latvijas projektu izvērtējumu, to darīs Eiropas Investīciju banka. Taču viens no pamatkritērijiem projektu vērtēšanā «būs to ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī pienesums un pievienotā vērtība Eiropai kopumā». Tā kā Junkera plāns paredz, ka ieguldīto investīciju multiplikators jeb tas, cik daudz papildu investīciju vēl var piesaistīt, ir samērā augsts - 15, tiks vērtēta arī projekta ietekme uz citām nozarēm un tautsaimniecību kopumā.
Uzņēmēji bažīgi
M. Zemītis prognozē, ka vislielākās izredzes saņemt finansējumu ir projektiem, kas vērsti uz atbalstu MVU un inovācijām. Kā Dienai norādīja Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komisijas prezidents Anrī Maloss, prioritārie ieguldījumu virzieni, viņaprāt, ir MVU, kas ir ES ekonomikas mugurkauls.
Uzņēmēju organizācijas gan pauž bažas, vai Latvijas projekti spēs izturēt konkurenci ar lielo valstu pieteiktajiem projektiem un piesaistīt kredītu garantijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka viņu viedoklis bijis, ka «līdztekus izcilības principam, vērtējot projektus, vērā būtu jāņem arī reģionālais princips. Diemžēl šis mūsu priekšlikums atbalstu neguva, tāpēc ir bažas, kā mums veiksies konkurencē ar lielajām valstīm».
Līdzīgu viedokli pauž arī MVU asociācijas valdes priekšsēdētāja Patrīcija Kraukle: «Lielākas bažas ir, ka Latvija nevis iegūs, bet gan zaudēs. Tiks apstiprināti labākie projekti, un diemžēl iepriekšējā plānošanas periodā spējā piesaistīt ES līdzekļus attiecībā uz inovācijām un pētniecību Latvija absolūtos skaitļos palika viena no pēdējām, bet ekoinovācijas jomā vispār netika realizēts neviens projekts. Arī jaunajā ES programmā Horizonts 2020, kas ir MVU atbalsta instruments, no vairāk nekā 300 uz otro kārtu apstiprinātajiem projektiem tikai viens ir no Latvijas. Ja Latvijas kaimiņvalstis spēs mobilizēties labāk nekā līdz šim, atšķirība starp kaimiņvalstīm varētu augt Latvijai nelabvēlīgā virzienā.»
Optimistisks par iespējām saņemt atbalstu ir Baltijas Pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju institūts (BIRTI), kas ir atbildīgā ieviesējinstitūcija projektam, kurš paredz izveidot pētniecības, izglītības un inovāciju infrastruktūru viedajām tehnoloģijām inženierzinātnēs. BIRTI valdes priekšsēdētāja Gunta Rača un Tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras centra NanoTechEnergy projekta vadītājs Toms Beinerts uzsver, ka šajā jomā esam līderi Eiropā. «Latvijas Universitātes zinātnieku grupa Salaspilī izstrādājusi tehnoloģiju un prototipus šķidrā metāla sūkņiem, kurus varēs izmantot jaunākās paaudzes kodolreaktoru dzesēšanas sistēmu darbības nodrošināšanai. Izgatavotos prototipus jau nopirkušas ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Indijas un Ķīnas zinātnieku grupas,» lepojas BIRTI pārstāvji. Multifunkcionālā centra izveidei Salaspilī Latvijas prasītā summa ir 55 miljoni eiro.