Nedēļas laikā, piemēram, Brent markas naftas cena piedzīvoja kāpumu par 10,3%, sasniedzot 38,72 dolārus par barelu, savukārt WTI (jeb amerikāņu) markas naftas cena - par 9,5%, sasniedzot 35,92 dolārus par barelu. Cenu kāpumam bija vairāki iemesli - paziņojums, ka laikā no 20. marta līdz 1. aprīlim iecerēta lielāko naftas eksportētājvalstu nozaru ministru tikšanās ar mērķi panākt vienošanos par ieguves apjomu iesaldēšanu šā gada janvāra līmenī, ASV lielāko slānekļa naftas kompāniju paziņojums, ka tās gatavojas samazināt ieguves apjomus par 5-10%, fakts, ka ASV jau sesto nedēļu pēc kārtas kritās naftas ieguves apjomi, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2014. gada novembra, un vēl virkne citu faktoru, to vidū bažu par Ķīnas ekonomikas nākotni mazināšanās.
Pēc vairākuma ekspertu domām šāds pavērsienu kopums nozīmē, ka naftas ieguves kompānijām un naftas eksportētājvalstīm izdevies izvairīties no pesimistiskākā scenārija (cenas zem 20 dolāriem par barelu) īstenošanās un pašlaik notiek virzība pretim jaunām, vairākumam tirgus dalībnieku pieņemamām cenu robežām. Lai arī netiek izslēgta iespēja, ka naftas cenas varētu piedzīvot vēl vismaz vienu lejupslīdes posmu, izplatīts ir viedoklis, ka cenas jau pārskatāmā nākotnē varētu nostabilizēties 40-50 dolāru par barelu robežās, tomēr tiek piedāvāti arī citi nozarei daudz tīkamāki scenāriji. Lai arī tikpat kā neviens neuzskata, ka naftas cena šā un nākamā gada laikā varētu atgriezties līmenī, kāds tas bija 2014. gada sākumā - 115 dolāru par barelu Brent markas naftas -, tomēr 80 dolāri par barelu tiek pieminēti samērā bieži.
Vienošanos gaidot
Vienlaikus cenu stabilizēšanās jaunās robežās ir atkarīga no virknes «ja» un galvenokārt jau lielāko naftas ieguvējvalstu spējas vienoties par ieguves apjomu iesaldēšanu. Līguma panākšanā ir ieinteresētas galvenokārt tās valstis, kur vidējās ieguves izmaksas kļuvušas augstākas nekā melnā zelta cena tirgū, piemēram, Meksika, vēl virknē valstu zemās naftas cenas kļuvušas par īstu katastrofu to budžetiem - te spilgtākais piemērs ir Venecuēla. Tāpat ne tikai Krievijai, bet arī Saūda Arābijai un citām Persijas līča valstīm ienākumu no naftas eksporta samazināšanās dēļ nākas nopietni samazināt izdevumus un domāt par ekonomiskajām reformām. Principā panākt vienošanos par ieguves apjomu iesaldēšanu ir ieinteresētas gandrīz visas nozares vadošās valstis, tomēr arī pretrunas, piemēram, starp Saūda Arābiju un Irānu, ir pietiekami lielas, padarot vienošanās noslēgšanu neskaidru.
Daudzi analītiķi arī principā netic, ka šāds līgums ir iespējams. Piemēram, laikraksts Washington Times uzskata, ka naftas cenas aug galvenokārt saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību, jo pēc viņa iniciatīvas sāktās sarunas starp valstīm - naftas eksportētājām - par ieguves apjomu iesaldēšanu novedušas pie cenas palielināšanās, vienlaikus saglabājot augstu ieguves līmeni. Izdevums uzskata, ka pieļāvumi par ieguves apjomu samazināšanu un Krievijas līgumiem ar naftas eksportētājvalstu organizāciju OPEC turpinās parādīties līdz pat brīdim, kamēr piedāvājums tirgū nesamazināsies objektīvu iemeslu dēļ, kamdēļ cenas sasniegs Maskavai pieņemamu līmeni. Te gan jāpiebilst, ka gadījumā, ja vienošanās netiks noslēgta, tiek pieļauta cenu atgriešanās 30 dolāru par barelu līmenī, kas Krievijai ir vairāk nekā neizdevīgi.
Ne mazāk būtiska ir arī ASV nostāja. ASV negrasās piedalīties sarunās par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu, tāpat vairākas augsta ranga ASV amatpersonas, atsaucoties uz tirgus ekonomikas principiem, ir viennozīmīgi likušas saprast, ka varas iestādes nav tiesīgas un necentīsies ietekmēt naftas kompāniju plānus. Šā iemesla dēļ pat gadījumā, ja tiks noslēgta vienošanās par ieguves apjomu iesaldēšanu, naftas cena tirgū būs lielā mērā atkarīga no slānekļa naftas industrijas ASV. Laikraksts The Wall Street Journal norāda - tā kā pēdējai nav nekādu ierobežojumu, izņemot tirgu, slānekļa naftas ieguves apjomi ASV nekavējoties atsāks kāpumu, līdzko cena sasniegs nozarei pieņemamu līmeni, un šis fakts novērsīs cenu tālāku kāpumu. Tiesa, arī ASV ir ieinteresēta nozares darbības nodrošināšanā, jo masveida slānekļa naftas kompāniju bankroti situācijā, kad to parādi pārsniedz 200 miljardus dolāru, ar augstu ticamības pakāpi izraisīs domino efektu un jaunu ekonomisko krīzi.
Rentabilitātes robeža
Aģentūra Reuters tikmēr norāda - ja vēl pirms gada vairākumam slānekļa naftas ieguves kompāniju kritiskā cena bija robežās no 60 līdz 70 ASV dolāriem par barelu WTI markas naftas, tad šobrīd slānekļa naftas ieguvēji kā kritisko jeb rentabilitātes robežu nosaukuši 40 dolārus par barelu. Aģentūra atzīmē, ka daudzas kompānijas uz naftas cenu kritumu reaģējušas, samazinot ražošanas izdevumu un palielinot slānekļa naftas atradņu rentabilitāti, kamdēļ nozares uzņēmumi ir gatavi atkal palielināt investīcijas ieguvē un ģeoloģiskajā izlūkošanā, līdzko WTI markas naftas cena pārsniegs 40 dolāru par barelu robežu. Piemēram, viens no lielākajiem ASV slānekļa naftas ieguvējiem Continental Resources pie šādām cenām gatavs palielināt ieguvi par 10% nākamajā gadā.
Reuters arī atzīmē - ja agrāk tā dēvētais slānekļa bums tika uzskatīts vienīgi par marginālu tradicionālo naftas ieguvēju konkurentu, tad tagad šāds viedoklis nepastāv. Slānekļa industrija izrādījusies ļoti elastīga un spējīga pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Nav mazsvarīgi, ka slānekļa projekti var tikt slēgti un atkal atvērti ļoti operatīvi, kas palielina to konkurētspēju un samazina tradicionālo naftas ieguvēju, it īpaši Saūda Arābijas, cerības uz visiem laikiem atbrīvoties no konkurentiem, norāda aģentūra.
Pieaudzis arī slānekļa naftas ieguves kompāniju kritiķu skaits, kuri uzskata, ka izdevumu optimizēšana tajās galvenokārt notiek, nevis pateicoties jaunām tehnoloģijām, bet gan cenšoties ietaupīt, kur vien iespējams, tostarp uz vides aizsardzības prasību, darbinieku skaita un algu, kā arī pakalpojumu un reaģentu rēķina. Visskaļākās tradicionāli ir vides aizstāvju balsis, daudzi no viņiem uzskata, ka tieši vides aizsardzības prasību ignorēšana veido lielāko daļu ietaupījumu, bet nozares atbalstīšanā ieinteresētās varas iestādes cenšas pārkāpumus neievērot. Jāpiebilst, ka līdz šim izdevumi par apkārtējās vides aizsardzību tikuši uzskatīti par vienu no galvenajiem slānekļa naftas ieguves dārdzības cēloņiem, jo visu prasību ievērošanas gadījumos tie varēja sasniegt 20 vai pat vairāk dolāru no pieminētajiem 60-70 dolāriem par barelu, protams, atkarībā no ģeoloģiskās situācijas ieguves vietā. Pēc ekologu domām šo izdevumu būtiska samazināšana nav iespējama, bet apgalvojumam, ka kompānijām gada laikā izdevies divkārt samazināt pārējos izdevumus, vides aizstāvji netic (vai nevēlas ticēt).
Kopumā 40 dolāri tomēr tiek uzskatīti par pašu zemāko no iespējamajām vidējo izmaksu robežām, jo nav šaubu, ka līdz ar cenu kāpumu un iespējamo ieguves atjaunošanos palielināsies arī servisa kompāniju, zemes īpašnieku un citu iesaistīto personu vēlme nopelnīt.