Savu atbalstu J. Jansona atkārtotai ievēlēšanai paudusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (NA). Vienotībai ir alternatīvs piedāvājums. Opozīcijas partijas nav izvirzījušas savus kandidātus un pagaidām nav skaidri pateikušas, kuru no kandidātiem gatavas atbalstīt.
Telefons izlādējas
Kad Diena sazvana Ilzi Bērziņu-Ruķeri, viņa brīdina, ka pēdējās dienās viņas telefons mēdz izlādēties jau pusdienlaikā - liela ir mediju un arī paziņu interese. Viņa jau iepriekš ziņu aģentūrām paudusi pārsteigumu, ka pretendentu nav vairāk, taču, balstoties nu jau savā pieredzē, atzīst, ka droši vien daudzi nav gatavi nonākt uzmanības lokā.
I. Bērziņa-Ruķere pagājušā gada nogalē aizgāja no darba Valsts policijā, kur ieņēma Starptautisko lietu nodaļas vecākā speciālista amatu. Viņas darba pieredzē ir gan darba grupas vadīšana Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, gan projekta Uz sabiedrību vērsts policijas darbs Latvijā vadīšana. I. Bērziņa-Ruķere ir pabeigusi Latvijas Policijas akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu Raula Vallenberga Cilvēktiesību un humanitāro tiesību institūtā Zviedrijā. Šobrīd viņa pasniedz lekcijas cilvēktiesību jomā Rīgas Stradiņa universitātē. «Man ir ārzemēs iegūta pieredze cilvēktiesību jomā, liela projektu vadības pieredze, kā arī multidisciplināras sadarbības pieredze,» viņa uzskaita.
Pašreizējā Eiropas politiskās situācijas kontekstā aktuāls ir jautājums par cilvēku drošību plašākā izpratnē, un arī tas prasīs tiesībsarga nostāju. Tāpat I. Bērziņa-Ruķere uzskata, ka jāuzlabo iedzīvotāju informēšana, pieļaujot tiesībsarga mājaslapas saturu veidot arī krievu un angļu valodā. Tāpat tiesībsarga rūpju lokā, visticamāk, varētu nonākt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku veiktie pārkāpumi. Atsākoties diskusijai par mācību valodas proporciju mazākumtautību skolās, tajā noteikti nāksies iesaistīties arī tiesībsargam. I. Bērziņas-Ruķeres viedoklis šajā jautājumā sakrīt ar Satversmes tiesas spriedumu - jānodrošina mazākumtautību jauniešu integrācija, vienlaikus netraucējot saglabāt mazākumtautību kultūras unikalitāti. Tāpat tiesībsarga kandidāti satrauc lielais bērnu bezvalstnieku skaits, tādu bērnu šobrīd Latvijā ir aptuveni 6500.
Amata kandidāte gan saprot, ka tiesībsarga redzeslokā ir tik daudz jomu, ka visas sakārtot nav reāli. Tāpēc viņa savu prioritāšu trijnieku formulē lakoniski - cilvēktiesības, cilvēku drošība un laba pārvaldība.
Miglainas izredzes
Pašlaik gan ir pagrūti saprast, ar cik deputātu atbalstu kurš kandidāts var rēķināties. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) atsaucas uz Saeimas Kārtības rulli, saskaņā ar kuru komisijas slēdziens par abiem kandidātiem jāiesniedz Saeimas prezidijam līdz 23. februārim. Par tiesībsarga kandidātiem komisija lems nākamnedēļ, taču, visticamāk, tālākai balsošanai Saeimā virzīs abus. Ar pretendentiem plāno tikties arī Saeimas frakcijās.
I. Lībiņa-Egnere Dienai nevarēja pateikt, vai I. Bērziņas-Ruķeres kandidatūra varētu gūt visas Vienotības frakcijas atbalstu, jo frakcijas sēde par šo jautājumu vēl nav bijusi. Viņa arī Dienai nevēlas analizēt līdzšinējā tiesībsarga J. Jansona darbu. ZZS frakcijas deputāts Armands Krauze aģentūrai LETA izteicies: «Mēs diskutēsim un nonāksim pie viena kandidāta, un labāko virzīsim tālāk», ar «mēs» domājot koalīciju. Taču no I. Lībiņas-Egneres teiktā izriet, ka viņa neuzskata par nepieciešamu visu koalīcijas partneru atbalstu vienam kandidātam: «Šis jautājums nekad nav bijis izvirzīts tikai kā koalīcijas jautājums. Lai nu kurš ir profesionāls amats, un ne jau tiesībsargs ir tas, kam jābūt visas koalīcijas atbalstam.» Viņa arī cerējusi, ka opozīcijas partijas virzīs savus kandidātus.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai balsošanas iznākumu neprognozē, sakot: «Kā liktenis būs lēmis, tā viņš būs.» Respektīvi, noskaņojums šobrīd esot diezgan mierīgs, un nav plānotas konsultācijas, lai noteikti ievēlētu vienu vai otru kandidātu. Pats A. Brigmanis uzskata, ka būtu loģiski atbalstīt līdzšinējā tiesībsarga kandidatūru.
Jāatgādina, ka J. Jansonu 2011. gadā izvirzīja Saskaņas centrs, bet viņam atbalstu izteica arī ZZS deputāti, savukārt Vienotības kandidāte Anita Kovaļevska neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Patlaban Saskaņas frakcija nesteidz paust skaidru atbalstu vienam konkrētam kandidātam. Tāpat arī pārējās opozīcijas frakcijas skaidru atbildi nav devušas, lai gan, piemēram, Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji izteikušies, ka neredz īpašas problēmas esošā tiesībsarga darbā. Taču, ja koalīcija nevienojas par atbalstu vienam kandidātam, tā ievēlēšanai opozīcijas balsis būs vajadzīgas.