Lauris Dārziņš
Šopavasar sagatavošanās posmā saskati atšķirību no iepriekšējiem gadiem?
Jā, īpaši, ja es uz to raugos caur savu prizmu. Man ir bijis tā, ka es ierodos pēdējā brīdī, kad visi jau ir kārtīgi trenējušies, un es no kuģa dodos uz balli. Tā bija, kad vēl spēlēju Kanādas junioru līgā un kad tālu aizspēlējos ar Kazaņas klubu. Ar Oļegu Znaroku un Tedu Nolanu esmu izgājis visu sagatavošanās posmu no paša sākuma līdz beigām. Līdzīgi ir arī šopavasar. Divi pilnīgi vienādi sagatavošanās posmi man nav bijuši.
Kā tad ir labāk - doties no kuģa uz balli vai iziet pilnu sagatavošanās ciklu?
Man šķiet, ka ir labi, ja esi jau iegājis sezonas ritmā, nav savainojumu un gandrīz vai organiski no klubu hokeja pārorientējies uz izlases spēlēm. Parasti ar trijām vai četrām brīvdienām pietiek, lai atjaunotu spēkus. Ja klubā sezona beidzas agrāk, sanāk gandrīz vai otra pirmssezonas sagatavošanās treniņnometne, un tad jau ir svarīgi nekļūdīties, plānojot slodzes.
Šogad slodzes esot lielākas...
Tā tik tiešām ir. Teds Nolans parasti vēlāk arī pievienojās izlasei, un arī mēs, komandas kodols, ilgāk bijām savos klubos. Šopavasar bija ilgāks laiks darbam, un mēs arī kārtīgi esam pastrādājuši. Pirmajā nedēļā iešūpojāmies, bet nākamās jau bija pasmagas. Jādomā, ka fiziskās kondīcijas bāzi būsim ielikuši kārtīgu. Turnīrs it kā būs īss, bet tajā pašā laikā arī saspringts, jo vajadzēs sadzīvot ar to, ka dažreiz nāksies spēlēt ik pēc dienas. KHL čempionātā tomēr vienmēr bija vismaz viena diena, lai sagatavotos spēlei. Cerēsim, ka ieguldītais darbs nesīs augļus un ka pretinieki būs noslinkojuši. Būtu labi, ja viņiem turnīra otrā daļa būtu smagāka nekā mums. Sākumā visas komandas jau būs puslīdz vienādas pēc gatavības pakāpes.
Kāda ir atmosfēra komandas iekšienē, jo pārbaudes spēļu rezultāti nav bijuši iepriecinoši un kritiskāk noskaņotie līdzjutēji komandu savās domās jau ir nosūtījuši vienu divīziju zemāk. (Saruna notika pirms spēlēm ar Slovākiju.) Ir gan novērota arī tendence, ka labākie čempionāti Latvijas izlasei bijuši pēc pieticīgiem rezultātiem pārbaudes spēļu ciklā?
Nešaubīgi varu teikt, ka mēs paši sevi vēl nekur neesam aizsūtījuši. No otras puses, mēs paši, protams, arī neesam apmierināti ar pārbaudes spēļu rezultātiem. Nedzīvojam arī ar domu par brīnumu, ka pēc sliktām pārbaudes spēlēm mums čempionātā ies pavisam citādi. Pilnīgi skaidrs gan ir tas, ka uzrādītie rezultāti mūs visus mudina apsēsties ģērbtuvēs un pārdomāt, ko darām nepareizi. Uz izlasi esam atbraukuši no dažādiem klubiem, kur mums katram ir bijusi atšķirīga loma un citi taktiskie uzstādījumi. Šobrīd ir redzams, ka neesam gatavi no baltas lapas pretiniekus apspēlēt.
Kad runa ir par komandas noskaņošanu spēlēm, izlases kontekstā bieži tiek locīts Sanda Ozoliņa vārds. 2013. gadā pasaules čempionātā Helsinkos pats uzņēmies līdera lomu laukumā un ārpus tā. Vai esi gatavs to darīt arī Prāgā?
Vienmēr jau gribas ar savu piemēru iedvesmot pārējos. Tukša runāšana ģērbtuvē, man šķiet, gan neko nedod, lai arī taisnība ir tiem, ka viss sākas no ģērbtuves. Ja treneris man pirmajam dod iespēju iet laukumā un pavilkt komandu, jācenšas to arī izdarīt.
Kādu hokeju Latvijas izlase Beļavska vadībā spēlēs?
Man gribas ticēt, ka mēs būsim viltīgāki par pretiniekiem. Mēs nevaram konkurēt ar kanādiešiem tehniskajā izpildījumā un ātrumā, bet ar komandas darbību un viltību jācenšas atpalicību kompensēt. Spēles zīmējumu lielā mērā noteiks tas, pret ko mums būs jāspēlē. Ceru, ka uz laukuma nebūsim arī pasažieri, kuri gaida, kas sešdesmit minūtēs uz laukuma notiks.