Arī man pašam un redakcijas darbiniekiem ir daudz neskaidrību, tomēr esmu pieņēmis piedāvājumu kļūt par visu Dienas mediju galveno redaktoru, tostarp vadīt arī Ancupovu un saliedēt redakciju nevis tāpēc, ka es taisos ar kādu karot, bet gan tāpēc, ka uzskatu, ka laikrakstam Diena ir jāturpinās un jāturpina aizstāvēt sabiedrības intereses lasītāju vārdā.
Pašreiz neesmu saņēmis nekādus signālus par to, ka jaunā laikraksta vadība jelkādi gribētu angažēt saturu par labu kādiem politiķiem. Tieši otrādi - Diena jo skaidrāk pasaka: mēs nebūsim neviena politiskā spēka pusē, bet kā medijs kalposim sabiedrībai, kas nozīmē vērtēt vienādi kritiski visus. Saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām tas ir jo īpaši svarīgi - neļaut politiķiem aptīt cilvēkus ap pirkstu. Mēs nevēlamies, lai politiķi savās atbildēs peldētu un stumdītu mākoņus un lai cilvēki par kādu balsotu vien ar argumentu, ka tam ir smukāka reklāma. Mēs gribam zināt skaidri un konkrēti, kāda būs nodokļu politika, cik lielus pabalstus saņems jaunās māmiņas, apcirps vai neapcirps pensijas, kur mēs ārstēsimies, no cik gadiem bērniem būs jāiet skolā un cik galu galā šādas vai tādas partiju apvienības valdīšanas laikā maksās piens veikalā un degviela benzīntankā. Es ļoti ceru, ka politiķi šīs atbildes jau gatavo, jo tieši no šiem jautājumiem sastāv cilvēku ikdiena, nevis no tā, kāds būs Latvijas makroekonomiskais ietvars.
Manā vadībā Diena arī turpinās jau aizsāktās satura reformas, kas lasītājiem būs pamanāmas augusta vidū. To mērķis ir katru (!) dienu lasītājiem piedāvāt plaši izvērstas tēmas par sabiedrībā svarīgiem procesiem un problēmām, vai tās būtu veselības aprūpē, izglītībā, politikā vai kultūrā. Cilvēkiem ir vienlīdz svarīgi un interesanti zināt gan to, kā tiek tērēti slimnīcām dotie miljoni, gan to, kā, piemēram, jūtas vientuļais tēvs Latvijas sabiedrībā, kurš bērnu audzina viens, un ar kādu neiecietību viņš saskaras ikdienā. Savā ziņā tā ir iesoļošana žurnālu lauciņā, taču laikraksts spēj uz šīm lietām skatīties analītiskāk nekā žurnāli, un mērķis - likt cilvēkiem domāt. Šādas izmaiņas gan nenozīmē atteikties no ziņu satura - nē, tas lieliski var pastāvēt līdzās. Šīs vadlīnijas pieņēmusi arī laikraksta jaunā redakcijas vadība, un es sagaidu, ka tās no viņu puses tiks stiprinātas un attīstītas.
Katrā ziņā patlaban trauksmei nav pamata. Diena pastāv, tā pastāvēs un kļūs arvien lasāmāka un lasītāka. Un, visbeidzot, gadījumā, ja būs kaut kas tāds, kas radīs nopietnas šaubas par to, ka Dienas uzņemtais kurss tiks mainīts ne lasītāju un sabiedrības interesēs, es paturu iespējas pārskatīt avīzes redaktoru darbu un lasītājiem par to ziņošu.
Gudri. Godīgi. Cilvēcīgi.