Filigrāns, fascinējošs ir cilvēka ķermenis, kuru caurvij asinsrites loki. To pašu var teikt par starptautisko ceļojošo izstādi Fabrica vitae, kas skatāma P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Rīgā un vienkopus apvieno anatomiju, mākslu, filozofiju. Tas ir viens no pasākumiem, kas daudzviet pasaulē norit par godu Andreasa Vezālija jubilejai, un izstāde, kuras kuratores ir beļģu medicīnas mākslinieces māsas Paskāla un Šantāla Poljēras, vispirms tika atklāta Grieķijā.
Andreass Vezālijs (1514-1564) ir flāmu izcelsmes renesanses laika ārsts, zinātniskās anatomijas pamatlicējs un viena no ievērojamākajām personībām medicīnas vēsturē. Vezālijs bija pirmais, kuram pietikta drosmes un zināšanu stāties pretī iesīkstējušiem un dogmatiskiem uzskatiem; viņš pats veica līķu sekcijas, iedibinot jaunu mācību sistēmu, kas balstīta pārliecībā, ka cilvēka ķermeni var izzināt, tikai veicot rūpīgu tā anatomisko izpēti.
«Izstādē Fabrica vitae skatāmie darbi ir ļoti dažādi - sākot no klasiskām medicīnas ilustrācijām un beidzot ar mākslinieku darbiem, kas tapuši filozofisku pārdomu laikā, meklējot fiziskā un metafiziskā saskares punktu,» teic muzeja Medicīnas vēstures izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vadītāja Ieva Lībiete. Izstāde ir mainīga - izstādāmie darbi tiek piemeklēti konkrēti katrai uzņemošajai institūcijai un pilsētai. Latviju izstādē pārstāv Latvijas Mākslas akadēmijas studentu Edītes Zuļķes, Renātes Kurmeļjevas un Kristapa Priedes darbi.
«Man pašai izstāde lika aizdomāties par to, kā laika gaitā - no Vezālija līdz mūsdienām - ir progresējusi cilvēka ķermeņa uzbūves izpēte un vizualizācija,» I. Lībiete stāsta. «Vezālijam bija skalpelis, viņa rokas un acis. Kopā ar mākslinieku tapa grāmata, kas aprakstīja un vizualizēja cilvēka makroskopisko uzbūvi. Arī šodien oriģināli anatomiskie zīmējumi un ilustrācijas ir pieprasītas - gan medicīniska satura grāmatās, gan izglītojošos plakātos, datorprogrammu izstrādē un citur. Taču šodien mūsu izpratnes robežas paplašina dažādas jaunas tehnoloģijas - radioloģiskās izmeklēšanas metodes ļauj apskatīt dzīva cilvēka ķermeni vissīkākajās detaļās, elektronmikroskopi ļauj ieskatīties mūsu organisma pamatvienības - šūnas - iekšienē, iespējams radīt vissīkāko šūnu trīsdimensiju rekonstrukcijas. Mūsu dienās, attīstoties medicīnas zinātnei, cilvēku var izpētīt molekulu līmenī. Kā vizualizēt to, ko nevar saskatīt, ko nevar nofotografēt? Man savā ziņā viens no visfantastiskākajiem darbiem izstādē šķiet Džefa Vickofa (ASV) Bloodlust (Asinskaislība), kur, izmantojot cilvēka plazmas olbaltumvielas, beta-globulīna DNS sekvenci un katram nukleotīdam piemērojot konkrētu skaņu, ticis radīts skaņdarbs, savā ziņā - dzīvības melodija.»
Izstāde Fabrica vitae Medicīnas vēstures muzejā skatāma līdz 30. maijam. Paralēli līdz 16. maijam turpat aplūkojama arī Vezālijam veltītā izstāde Anatoms. Ķermeņa fabrika.