Abas komandas aizvada fenomenālu sezonu. Katalonijas grands trīs svarīgākos titulus ieguvis tikai vienu reizi savā pastāvēšanas vēsturē - 2009. gadā Pepa Gvardiolas vadībā (togad viņi izcīnīja sešas trofejas - arī Spānijas Superkausu, UEFA Superkausu un FIFA Klubu pasaules kausu), savukārt «vecā sinjora» vēl nekad iepriekš neko tādu nav paveikusi. Tas vien parāda, cik satriecoši abi kolektīvi šosezon bijuši.
Barcelona visu šo sezonu pavada uzbrukuma zīmē. Pagājušajā vasarā no Liverpool iegādāts urugvajietis Luiss Svaress, kurš līdzās Neimaram un Lionelam Mesi veido, iespējams, visspēcīgāko uzbrucēju trio futbola vēsturē. 59 spēlēs šosezon Barcelona guvusi 172 vārtus, kas ir pārliecinoši labākais rādītājs visā Eiropā. Savukārt Juventus trumpis šosezon ir aizsardzība. Pieredzējušais Džanluidži Bufons joprojām ir viens no vislabākajiem vārtsargiem. Tais retajās reizēs, kad «vecās sinjoras» pretinieki pārvar blīvo un skaitliski kuplo melnbalto aizsardzības līniju, fenomenālais Bufons vēl aizvien droši sargā pēdējo robežu. Gaidāmā fināla devīze varētu būt «Barcelona jaudīgais uzbrukums pret Juventus drošo aizsardzību». Sevišķu dimensiju šajā cīņā pavērs Luisa Svaresa atkaltikšanās ar Patrisu Evrā un Džordžo Kjelīni (aizsargam fināls tomēr ies secen savainojuma dēļ) - spēlētājiem, ar kuriem saistīti urugvajieša karjeras lielākie skandāli.
Svaresa un Kjelīni incidents pagājušā gada Pasaules kausa finālturnīrā Brazīlijā, kad Svaress iekoda Itālijas aizsargam, līdzjutējiem vēl ir svaigā atmiņā, savukārt skandāls ar Evrā līdzdalību bijis mazliet senāk. 2011. gadā Anglijas Futbola asociācija (FA) piešķīra uzbrucējam astoņu maču diskvalifikāciju par rasistiskiem izteicieniem pret Evrā. Svaress savu vainu notikušajā kategoriski noliedz. Nākamajā reizē, kad abi futbolisti tikās laukumā, Svaress pirms spēles demonstratīvi nepaspieda Evrā roku, tāpēc Berlīnē šai procedūrai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Pat tad, ja urugvajietis rīkosies solīdi, viņam jābūt gatavam uz provokācijām mača laikā. Lai nu ko, bet to itāļi prot. Ne velti tieši Itālija 2006. gada Pasaules kausa finālā Berlīnē lika dižajam Zinedinam Zidanam beigt karjeru ar zaudējumu un sarkano kartiņu par atbildēšanu uz provokāciju...
Tāpat fināls kļūs par atvadām no vismaz vienas, bet, visticamāk, veselām divām leģendām. Runa ir par diviem saspēles veidotājiem, kuri ar savu spēles stilu bija revolucionāri futbolā, - Čavi Ernandesu (Barcelona) un Andrea Pirlo. Par Čavi jau sen bija zināms, ka šī sezona viņam būs pēdējā Katalonijas klubā, savukārt «diriģents» Pirlo līdz šim publiski atzina vien to, ka noteikti pametīs Turīnu un Itāliju, ja Juventus triumfēs Čempionu līgā. Pirlo 2006. gadā Berlīnē ar Itālijas izlasi triumfēja Pasaules kausā, un tagad viņš redz ideālu iespēju noslēgt savu satriecošo Eiropas karjeru turpat Berlīnē. Šonedēļ parādījās ziņas, ka viņš it kā esot vienojies par pievienošanos Ņujorkas City. Abu veterānu loma komandā šosezon ir mazinājusies. Andrea vismaz regulāri spēlē pamatsastāvā, savukārt Čavi pārsvarā nāk laukumā uz maiņu Andresa Injestas vietā. Arī Čavi ir iespēja skaisti pielikt punktu Eiropas karjerai. Čempionu līgas aizvadīto spēļu rekordists (150 spēļu, līdzās Ikeram Kasiljasam) ar Barcelona izcīnīja 24 trofejas, sasniedzot jaunu rekordu starp Spānijas klubu futbolistiem. Līdz apaļai jubilejai trūkst tikai vēl vienas.