Grieķi varēs parādīt, ka viņiem arī ārpus ES ir sabiedrotie, bet Kremlim būs iemesls apgalvot, ka ES dalībvalstu vidū nav vienotības jautājumā par bloka attiecībām ar Krieviju.
Vēloties aktīvus Grieķijā
A. Ciprs un viņa vadītās galēji kreiso un galēji labējo koalīcijas valdības locekļi pēc nākšanas pie varas janvārī uztur aktīvus kontaktus ar Maskavu, kur pēdējos mēnešos viesojušies jau vairāki grieķu ministri. Kreisais radikālis A. Ciprs nav nosodījis Krievijas veikto Krimas aneksiju un militāro agresiju Austrumukrainā, bet ES sankcijas pret Krieviju nodēvējis par «ceļu uz nekurieni». Šāda attieksme simpatizē Kremlim, kas pēdējā gada laikā nonācis aizvien dziļākā starptautiskajā izolācijā.
Atēnām notiek smagas sarunas ar Eiropas Komisiju un citiem starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro izmaksu no februāra beigās pagarinātās 240 miljardu eiro vērtās palīdzības programmas. Apmaiņā pret naudu aizdevēji pieprasījuši grieķiem nākt klajā ar apjomīgu reformu plānu. Tajā pašā laikā Grieķija lūkojas austrumu virzienā, lai mēģinātu nodibināt finansiāli izdevīgas attiecības ar Ķīnu un Krieviju.
Vizītes laikā Maskavā A. Cipram jātiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un premjerministru Dmitriju Medvedevu. Sagaidāms, ka viņš centīsies pārliecināt Krievijas līderus atļaut atsākt Grieķijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu uz Krieviju. Kā zināms, pērn Krievija, atbildot uz sankcijām, ieviesa aizliegumu ievest lauksaimniecības un pārtikas produktus no ES.
Laikraksts Kommersant, atsaucoties uz avotu Krievijas valdībā, otrdien rakstīja, ka Krievija varētu piedāvāt grieķiem ne tikai zemāku cenu par gāzi, bet arī aizdevumus. «Esam gatavi apspriest iespēju izsniegt Grieķijai jaunus kredītus. Bet no savas puses esam ieinteresēti arī atbildes rīcībā - iegūt noteiktus aktīvus Grieķijā,» apgalvo anonīmā amatpersona.
Krievijas gāzes monopoluzņēmums Gazprom pirms dažiem gadiem neveiksmīgi centās privatizēt Grieķijas gāzes piegādes uzņēmumu DEPA, bet Krievijas dzelzceļš izrādījis interesi iegādāties ostas Atēnās un Salonikos, kā arī dzelzceļa operatoru TrainOSE, vēsta Newsru.com.
Pūdelis iebiedē lauvu
Politikas vērotāji šaubās, ka A. Cipra vizītes noslēgumā Krievija Grieķijai piedāvās miljardiem eiro apmaiņā pret Atēnu veto jaunām ES sankcijām pret Krieviju. Pirmkārt, tāpēc, ka pati Krievija piedzīvo ekonomiski ļoti smagus laikus. Otrkārt, tāpēc, ka Grieķija pārāk cieši ir integrēta Rietumos, jo ir ne tikai ES un eirozonas, bet arī NATO dalībvalsts.
Analītiķi ir pārliecināti, ka A. Ciprs izspēlēs «Krievijas kārti», lai izdarītu spiedienu uz starptautiskajiem aizdevējiem un jo īpaši uz Vāciju, kas Grieķijai pieprasa turpināt nīsto taupības politiku.
«Grieķi izmanto Krieviju, lai tracinātu Berlīni, nobiedētu to,» Grieķijas - Krievijas attiecību eksperts Teoharis Grigoriadis no Berlīnes Brīvās universitātes sacīja izdevumam The Financial Times. «Bet Cipra nodoms nav padarīt Grieķiju par Krievijas satelītu. Krievi to zina. Vācieši to zina. Tas ir tīrs teātris, grieķu spēle, un es baidos, ka tas izskatās tā, it kā pūdelis censtos iebiedēt lauvu.»
Savukārt Krievija ar Grieķijas valdības vadītāja apmeklējumu vēlas parādīt, ka ne visas ES dalībvalstis ir mierā ar bloka ieturēto pozīciju pret Maskavu. «Krievija pirmām kārtām domā par to, kā pārraut Eiropas blokādi, sākt sadarbību ar vienu no ES locekļiem, nodemonstrēt, ka Krievija nav politiski un ekonomiski izolēta, bet spēj netieši ietekmēt lēmumu par sankciju pagarināšanu,» Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs sacīja BBC krievu redakcijai.
Viņam pievienojas Mihails Kasjanovs - bijušais Krievijas premjerministrs V. Putina pirmajā prezidentūras termiņā. «Situācijā, kad Vladimirs Putins sevi ir pakļāvis pašizolācijai no civilizētās pasaules, viņam ir viens uzdevums - izjaukt Eiropas iekšējo konsolidāciju,» tagadējais Kremļa kritiķis sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle. «Putins vēlētos, lai ES atkāptos no saviem lēmumiem, jo tad Krievijai paliktu viens ienaidnieks - ASV. Visu tālāko politiku varētu būvēt uz tā.»