Viens no apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līderiem Gaidis Bērziņš gan domā, ka Valsts prezidenta kandidātu publiskās debates, līdzīgi kā savu redzējumu pirms Saeimas vēlēšanām sabiedrībai atklāja premjera kandidāti, būtu noderīgas un interesantas. Taču politiķim ir šaubas, vai līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām būtu iespējams grozīt Satversmi, lai noteiktu izmaiņas prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Viņš prognozē aizsākumu diskusijai par visas tautas vēlētu prezidentu. Uz to aicinās arī Zaļo un Zemnieku savienība.
Prezidenta kandidātu parādīšanās pēdējā brīdī, kad sabiedrība par augstā amata pretendentiem vairs nepaguva izteikties, nepatika arī iepriekšējo Saeimu parlamentāriešiem. Tāpēc 2007. gada maijā dažas nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām 9. Saeima pieņēma Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, kurā noteica stingrāku kārtību. Tā paredz, ka kandidātu vārdus Saeimas prezidijam rakstveidā var iesniegt Saeimas deputāti ne agrāk kā 50 dienu un ne vēlāk kā 45 dienas pirms prezidenta pilnvaru beigām. Saeimā Valsts prezidenta vēlēšanas notiek ne agrāk kā 40 dienu un ne vēlāk kā 30 dienu pirms pilnvaru beigām - tātad prezidents būtu jāievēl ne vēlāk kā 7. jūnijā. Tāpēc politiķi uzskata, ka īstā diskusija par prezidenta amata pretendentiem varētu sākties aprīļa beigās, maijā. Tad partijas jau būtu formulējušas savu viedokli. Frakciju pārstāvji pieļauj, ka prezidenta vēlēšanas var iespaidot arī konkrētā politiskā situācija un pagaidām to esot grūti prognozēt.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim šķiet, ka tas būtu apsveicami, ja sabiedrība trīs četrus mēnešus varētu diskutēt un atrast iespējami labāko kandidātu. Uz atgādini, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers varētu strādāt vēl vienu pilnvaru termiņu un vai teikto varētu uztvert kā viņa kandidatūras izslēgšanu, Dz. Zaķis atbildēja izvairīgi - tas, ka sabiedrībā būs diskusija, neviena kandidāta izredzes ne mazinās, ne cels. Pagaidām gan nav skaidrs, par kādiem kandidātiem notiks diskusija, jo neviens vēl nav izvirzīts - arī V. Zatlers savu lēmumu gatavojas paziņot tikai tad, ja kāds viņam piedāvās pretendēt uz posteni.
Nedēļas sākumā Zaļo un Zemnieku savienība partneriem no Vienotības ierosināja koleģiāli koalīcijā apspriest, kā abas valdības partijas varētu vienoties par pretendentiem augstajiem amatiem. Tāpēc ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis piektdien šķita izbrīnīts par S. Āboltiņas ideju, pret kuru viņš esot rezervēts. Tieši ZZS lielā mērā noteiks, kurš būs nākamais prezidents, jo Vienotībai ir jārēķinās ar ZZS viedokli, ja ir vēlme saglabāt šo valdību. «Neatkarīgi no darba grupas mums būs savs viedoklis,» apstiprināja A. Brigmanis.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka V. Zatleru varētu arī neizvirzīt uz otro pilnvaru termiņu, ZZS frakcijas priekšsēdis atbildēja: «Skatīsimies. Valdis Zatlers ir nopietna kandidatūra.» ZZS aktualizēs ideju par tautas vēlētu prezidentu, ja reiz ir doma iesaistīt sabiedrību. No S. Āboltiņas teiktā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes var secināt, ka mērķis ir laikus diskutēt par pretendentiem, lai nav tā, ka pēdējā brīdī parādās personas, kuru atbilstību amatam sabiedrība nav izvērtējusi. Arī 2007. gadā toreiz pie varas esošā Tautas partija un LPP/LC rīkoja diskusiju par nodaļās izvirzītajiem kandidātiem Māri Riekstiņu, Arti Pabriku, Karinu Pētersoni, bet pēdējā brīdī izvirzīja V. Zatleru.