Nodokļi ne no algas
Viens no būtiskākajiem argumentiem par labu MU nodokļa likmes paaugstināšanai, kuru uzsver gan Labklājības ministrija (LM), gan Finanšu ministrija (FM), ir to darbinieku zemā sociālā aizsargātība. Saskaņā ar LM informatīvo ziņojumu par MU darbinieku sociālajām garantijām viņu sociālās apdrošināšanas pabalsti (bezdarbnieka, maternitātes un vecāku pabalsti) vidēji ir tikai 18,85% no darba ņēmējam aprēķinātajiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem.
Te gan jāpiebilst, ka, pēc VID datiem, apmēram puse no reģistrētajiem MU darbiniekiem - 30 594 - līdztekus ir arī darba ņēmēji citos uzņēmumos, par kuriem sociālās iemaksas tiek maksātas vispārējā kārtībā. MU darbiniekiem, lai paaugstinātu savas sociālās garantijas, ir tiesības arī brīvprātīgi veikt papildu sociālās iemaksas. Tiesa, 2013. gadā šo iespēju izmantoja tikai 0,1% MU darbinieku.
Pret iecerēto nodokļa likmes paaugstinājumu kategoriskus iebildumus jau paudusi Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). No Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām vienīgā, kas atbalsta šo likmes paaugstināšanu, ir Vienotība.
MU darbinieku zemāku sociālo aizsargātību nosaka tas, ka viņu sociālās iemaksas tiek veiktas no būtiski zemāka sociālo iemaksu objekta nekā pārējiem darba ņēmējiem. Proti, tās tiek veiktas no 9% nodokļa likmes, kuru rēķina no uzņēmuma apgrozījuma. Tas nozīmē, ka atšķirībā no citiem darba ņēmējiem MU darbiniekiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumi netiek aprēķināti no darbinieka faktiskās algas.
VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka min šādu piemēru - ja MU ceturkšņa apgrozījums ir 8500 eiro, uzņēmumā strādā trīs darbinieki, kuri apdrošināti visiem sociālā riska gadījumiem, un alga katram darbiniekam ir 720 eiro mēnesī, tad aprēķinātais sociālo iemaksu objekts mēnesī katram darbiniekam būs 162,07 eiro, nevis kā parastam darba ņēmējam 720 eiro. Tas, protams, būtiski ietekmē sociālās apdrošināšanas pabalstu apjomu.
Zemāki pabalsti
A. Zīrāka min arī šādu piemēru - ja MU ceturkšņa apgrozījums ir 3500 eiro, uzņēmumā strādā trīs darbinieki, kuri apdrošināti visiem sociālā riska gadījumiem, un alga katram MU darbiniekam ir 320 eiro mēnesī, tad aprēķinātais iemaksu objekts mēnesī katram MU darbiniekam būs 66,73 eiro. Tas nozīmē, ka, piemēram, bezdarbnieka pabalsts dienā šim darbiniekam būs viens eiro un 21 cents. Savukārt darba ņēmējam, kuram arī alga ir 320 eiro, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, bezdarbnieka pabalsts dienā būs pieci eiro un 79 centi. Šādas atšķirības vērojamas visu pabalstu gadījumā.
Tomēr labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iestājas pret minētā nodokļa likmes paaugstināšanu, vienīgi uzsverot, ka mikrouzņēmuma statusam jābūt īslaicīgam risinājumam, pēc laika pārejot uz standarta SIA.
Savukārt FM pārstāvis Aleksis Jarockis norāda: «Kopš MU nodokļa ieviešanas 2009. gadā ir atklājušies arī vairāki šīs sistēmas trūkumi. Viens no tiem ir mikrouzņēmumu darbinieku zemais sociālais nodrošinājums, kas negatīvi ietekmē gan pabalstu, gan pensiju apmērus nākotnē. Tāpat ir secināts, ka MU nodokļa režīms nenodrošina godīgu konkurenci visiem uzņēmumiem, jo mikrouzņēmumiem ir būtiski zemākas darbaspēka izmaksas. FM atbalsta MU nodokļa likumā noteikto likmju pakāpenisku palielināšanu, taču ir gatava uzklausīt arī citus alternatīvus viedokļus attiecībā uz MU nodokļa režīma nepilnību risināšanu.»
Mikrouzņēmuma īpašniece Rūta Grikmane, kurai pieder sabiedrisko attiecību uzņēmums Rū Communications, atzīst, ka par plāniem paaugstināt nodokļu likmi ir sarūgtināta. «MU statusu izvēlējos tikai savas uzņēmējdarbības sākšanai. Kad būšu iestrādājusies, tad plānoju pāriet uz standarta SIA ar visām no tā izrietošajām sociālajām garantijām. Taču, ja nebūtu šā MU nodokļa režīma, savu biznesu sākt nevarētu. Kā atspēriena punkts tas ir ļoti labs. Turklāt, runājot par savu darbinieku sociālajām garantijām, gribu retoriski jautāt, vai būtu labāk, ja šie cilvēki vispār būtu bez darba un algas,» savu viedokli pauž R. Grikmane.