Pētījumā secināts, ka vissliktāk ar pretsmēķēšanas likumdošanas ieviešanu un ievērošanu sokas Grieķijai, Bulgārijai, Rumānijai, Austrijai, Slovākijai un Čehijai. «Šīs valstis ES pilsoņiem piedāvā niecīgu vai nekādu aizsardzību [pret pasīvo smēķēšanu]; pretsmēķēšanas likuma normas ir ne tikai vājas, bet arī netiek ievērotas,» teikts dokumentā.
Piemēram, Grieķijā spēkā ir likumi, kas pilnībā aizliedz smēķēšanu restorānos, bet realitātē smēķētājam pēc maltītes nav problēmu turpat pie galda nokūpināt cigareti, jo lielai daļai sabiedrības locekļu tas šķiet pieņemami. Smoke Free Partnership direktore Florence Berteleti uzskata, ka daudzu valstu valdības neapmāca likumsargus «sodīt tos, kuri neciena likumu», raksta Euobserver.com.
Rezultātā ļoti daudzi cilvēki ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai, ieelpojot smēķētāju izelpotos tabakas dūmus, kurus Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir klasificējusi kā kancerogēnus. Aplēses liecina, ka ES ik gadu no pasīvās smēķēšanas mirst aptuveni 79 tūkstoši cilvēku.
Smoke Free Partnership kā paraugus veiksmīgai pretsmēķēšanas likumdošanas ieviešanai un ievērošanai pieminējusi Lielbritāniju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu un Spāniju. Pētījumā uzsvērts, ka šīs valstis seko PVO 2003. gadā apstiprinātās Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību burtam un garam: «Pretsmēķēšanas likuma normas ir ne tikai stipras, bet arī tiek strikti ievērotas.»
Gan Smoke Free Partnership, gan EK uzskata, ka ir vēl daudz jāizdara, lai mudinātu cilvēku atteikties no smēķēšanas un «denormalizētu» kaitīgo nodarbi. ES dalībvalstīm līdz nākamā gada maijam savā likumdošanā jāievieš ES Tabakas direktīvas grozījumi, kuru mērķis ir padarīt smēķēšanu mazāk pievilcīgu ES jauniešu vidū.