Ieguvums divkāršs. No nepaklausīga suņa mājās tik un tā nav nekādas jēgas. Ja reiz rodas iespēja viņu mācīt nevis ar kādiem varas darbiem, bet vienkārši peldinot Daugavā, kāpēc lai to nedarītu, ja turklāt pastāv vismaz terorētiska iespēja savu nejaucēnu šādi iemainīt pret 40-80 kilogramus smagu dzelmes valdnieku. Kas tādu samu dabūjis laukā, var būt drošs, ka solītajā bargajā ziemā bez treknas gaļas nepaliks.
Tagad gan Daugavmalas suņi var mazliet drošāk pacelt galvas un kājas, jo samu intensīvas barošanās laiks tā kā būtu garām. Tomēr pārāk lepniem lopiem šiem uzreiz kļūt nevajadzētu, jo makšķernieku stāsti vēsta, ka dažreiz sams pieķeras arī oktobra beigās. Savukārt suņu īpašniekiem es neieteiktu savu audzināšanas politiku balstīt tikai pārliecībā, ka audzināšanas brāķi sams noteikti pieņems. Lai gan šīs vasaras gadījums ar zelta retrīveru pie Ikšķiles bija pietiekami satraucošs, likt galvu ķīlā, ka šo retrīveru dzelmē novilka sams, tomēr nevaram. Pirmām kārtām jau pats retrīvera saimnieks, lai gan piepeldēja nelaimīgajam sunim klāt, tomēr ar roku nesataustīja, kas viņu zem ūdens tur. Tāpēc nevaram pavisam izslēgt iespēju, ka suņa traģēdijas vaininieks bija nevis milzu sams, bet paša suņa sirdskaite - lieliem suņiem tādas dažreiz mēdzot gadīties.
Bet ko var zināt ar lieliem samiem, ja arī daži no viņu ķērājiem mēdz rīkoties neloģiski? Piemēram, divi ventspilnieki Andrejs Makarovs un Valērijs Makrušins, kuri vasaras sākumā izvilka augšējā bildē redzamo 72 kilogramus smago samu, būtu ne tikai dabūjuši Dienas zivs mēnešbalvu, bet arī itin droši varējuši pretendēt uz šāgada konkursa galveno balvu - Salmo dāvātu gumijas laivu ar elektromotoru. Tomēr šāds sūtījums redakciju nesasniedza. Nav liela bēda, arī 65 kilogramus smags sams, kurš konkursā piedalās, ir iespaidīga zivs (jāatgādina, ka pirmajā, 1997.gada Dienas zivs konkursā uzvarēja 56,8 kilo sams). Ar to mēroties varētu tikai kāda līdaka drusku zem divdesmit vai karpa virs divdesmit, ja vien konkursa atlikušajā mēnesī mūs nepārsteidz kāda supervēdzele no tām, kādas pēdējos gados trāpās biežāk. Tomēr iespējas neizmantošana ir mazliet mulsinoša. Turklāt šie nav pirmie sama ķērāji, kas palaiž garām Dienas konkursa iespējas - citus gadus ir bijuši līdzīgi gadījumi (toreiz gan rekordsama pieveicējs, vaicāts, kāpēc nav piedalījies konkursā, lepni atbildēja, ka tā gada galvenā balva, ekskluzīva spole, tik lieliem samiem, kādus velk viņš, nemaz nederot, tie šādu spoli uzreiz salaužot). Kā rāda mūsu 65 kg sama iesūtītāja Viktora Jesika gadījums, gumijas laiva nebūt nav pārāk mazs rīks liela sama kausēšanai, tātad ar šāgada balvas piemērotību dažādu zivju makšķerēšanai viss kārtībā.
Bet ko nu par galveno balvu, ja dažs makšķernieks palaiž garām daudz reālāku iespēju papildināt savu inventāru ar labām auklām, kā tas gadījās septembrī, kad nesaņēmām nevienu lielas zivs sūtījumu. Arī oktobris jau iet uz beigām, bet reāla pretendenta uz mēnešbalvu vēl nav... Tā kā arī nākamā mēneša, novembra, balva savu īpašnieku vēl gaida, tad arī konkursa trīspadsmitais gads būs cauri. Kamēr ledus vēl nav uzsalis, dodoties makšķerēt, neaizmirstiet paņemt līdzi Dienu - var lieti noderēt. Protams, ja vien ticat, ka varat izvilkt Lielo Zivi.