Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Dienai sacīja, ka Saeimas prezidija locekļi spriedumu ir saņēmuši, ar to iepazīsies un tad lems, vai iesniegt apelācijas sūdzību. Spriedumu Saeima var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 30 dienu laikā. «Mans viedoklis ir, ka spriedums ir tik nepārprotams, ka to pārsūdzēt nevajadzētu, ja mēs tiešām esam par tiesiskumu,» aģentūrai LETA sacījis A. Dimants, norādot, ka sprieduma pārsūdzēšana neatceļ tā izpildi. Viņš piebilda, ka «manā vietā tur nevienu citu vairs neieliks pārskatāmā nākotnē».
A. Dimanta atbrīvošanu no NEPLP deputāti ierosināja pēc Artusa Kaimiņa (toreiz Latvijas Reģionu apvienība) iniciatīvas, bet viņam savu ieceri nebūtu izdevies īstenot, ja tai nebūtu arī Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības vadības atbalsta. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti priekšlikumu par neuzticības izteikšanu A. Dimantam neparakstīja. Par viņa atbrīvošanu 8. jūlijā nobalsoja 50 deputātu no visām frakcijām, izņemot Saskaņu, kas balsošanā nepiedalījās, tāpat kā Einārs Cilinskis, Rihards Kols un Janīna Kursīte-Pakule no NA un Māris Kučinskis (ZZS). Pret ierosinājumu bija septiņi Vienotības un viens NA deputāts, vēl trīs politiķi no Vienotības, NA un ZZS atturējās. Deputāti, kuri iebilda pret «šādu izrēķināšanos ar Aināru Dimantu personīgās nepatikas dēļ», apšaubīja Saeimas lēmuma tiesiskumu.
Iesniedzēji priekšlikumu pamatoja ar Valsts kontroles atzinumu, kurā konstatēti pārkāpumi, kas likuši viņiem šaubīties par NEPLP locekļu reputāciju. A. Kaimiņa sagatavotajā dokumentā bija paredzēts atlaist visu padomi, bet vairākums nobalsoja tikai par A. Dimanta izslēgšanu no NEPLP. Tiesa, vērtējot argumentu par A. Dimanta atbrīvošanu uz Valsts kontroles ziņojumā konstatēto pārkāpumu pamata, norādījusi, ka ziņojums kopumā ir pozitīvs, tomēr tajā minēts, ka padome nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem. Tiesa piekrīt, ka NEPLP vadītāja uzdevums ir rūpēties par padomes finanšu līdzekļiem - arī par to likumīgu izlietošanu. Taču Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic, ka NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija. Padomi kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraugu nedrīkst pakļaut politiskam spiedienam.
Drīz pēc stāšanās amatā arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, viņaprāt, Saeimas lēmums nav pareizs un var apdraudēt demokrātiskas vērtības Latvijā. Tādus un vēl lielākus pārkāpumus, uz kuru pamata bija ierosināta padomes atlaišana, esot pieļāvušas daudzas valsts un pašvaldību iestādes, un tad būtu jāatlaiž liela daļa vadītāju. Uz to vasarā norādīja arī vairāki deputāti. Lolita Čigāne (Vienotība) tiesas spriedumā saskata apstiprinājumu vasarā teiktajam, ka Saeima nevar šādā veidā atbrīvot amatpersonas, jo tā ir politiskā izrēķināšanās. Ja bija pretenzijas pret A. Dimanta darbību, vajadzēja sagatavot nopietnu pārskatu un analīzi, bet «tas notika brutālā veidā».
NEPLP priekšsēža atbrīvošanas iniciators A. Kaimiņš aģentūrai LETA tiesas spriedumu novērtējis kā «juridisku paukošanos», kas ir jāpārsūdz. Viņš cer, ka Saeimas prezidijs to izdarīs, «jo Dimants nedrīkst atgriezties NEPLP». A. Kaimiņš esot gatavs uzņemties atbildību par Saeimas lēmumu, taču nevar komentēt, vai Dimanta atlaišana būtu vērtējama kā prettiesiska, jo tobrīd vēl nebija iepazinies ar spriedumu. Saeima vilcinājās lemt par kandidātu uz vakanto vietu NEPLP, vairākkārt atliekot lēmuma pieņemšanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Inese Laizāne (NA) Dienai atzina - ja padome tagad būtu pilnā sastāvā, sprieduma izpilde būtu neiespējama un A. Dimantam nāktos izmaksāt kompensāciju. Taču tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties. I. Laizāne uzskata, ka Saeimai jāpilnveido kārtība, kādā parlaments var rīkoties līdzīgās situācijās, ja kāda no amatpersonām izdarījusi pārkāpumu. Saeimai būtu jādod tiesības juridiski korektā veidā šo personu sodīt vai arī atbrīvot, uzskata I. Laizāne.