Jāatzīst, ka apdrošināšanas tirgus Baltijā ir diezgan piesātināts - šeit ir augsta konkurence, taču vienlaikus arī liels potenciāls apdrošināšanas pakalpojumu attīstībai. Tomēr daudzu iedzīvotāju zināšanas par apdrošināšanu joprojām ir nepilnīgas, un tirgū dominē galvenokārt obligātā apdrošināšana.
Pirms ienākšanas Latvijas tirgū PZU veica aptauju, lai noskaidrotu, kā cilvēki jūtas saistībā ar jomām, kas ir vispārējas drošības izjūtas pamatā, - dzīvību, veselību, naudu un īpašumu. Dati rāda, ka tikai puse no Latvijas iedzīvotājiem par tām jūtas droši. Tas ir zemākais rādītājs Baltijas valstu vidū, jo vidēji seši no 10 lietuviešiem un igauņiem savu drošības līmeni vērtē pozitīvi. Kopumā visdrošāk jūtas igauņi. Rietumeiropas valstīs ar augstāku labklājības līmeni attiecīgi augstāks ir arī drošības sajūtas līmenis. Turklāt šajās valstīs apdrošināšanas tradīcijas ir spēcīgākas un nostiprinājušās jau ilgtermiņā. Piemēram, gandrīz 100% mājsaimniecību Rietumeiropā ir apdrošinājušas savu īpašumu, kaut arī tas nav obligāti. Pirms dažiem gadiem, kad Lietuvā bija nekustamo īpašumu drudzis, mēs piedzīvojām pieaugumu īpašuma apdrošināšanas segmentā, jo to pieprasīja bankas. Interesanti, ka šis pieaugums saglabājās arī tad, kad sākās ekonomikas lejupslīde. Tātad cilvēki apzinājās, ka grūtākos laikos tieši apdrošināšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā saglabāt finansiālo stabilitāti. Lielākā daļa lietuviešu apgalvo, ka mājoklis ir viņu vērtīgākais kapitāls. Taču, lai mājokli aizsargātu, vispirms tiek nopirkts suns, uzstādītas drošākas atslēgas vai apsardzes sistēma. Mūsu dati liecina, ka biežākais negadījums mājās ir ūdensvadu avārijas, nevis zādzības, no kā bieži baidāmies visvairāk. Šādus negadījumus ir grūti kontrolēt, bet zaudējumi bieži ir ļoti lieli. Tos var segt apdrošināšana.
Attiecībā uz biznesu pastāv priekšstats, ka apdrošināšana ir būtiskāka tieši lielajiem uzņēmumiem, jo tiem ir augstāki riski. Tomēr, kā rāda mūsu aptaujas Lietuvā, tieši mazie un vidējie uzņēmumi pievērš vairāk uzmanības apdrošināšanai, tāpēc jūtas drošāk par savu finansiālo statusu. 2012. gadā mūsu gadījumā mazo uzņēmumu apdrošināšana pieauga par 26% ātrāk nekā lielo uzņēmumu.
Drošības izjūta nerodas tāpat vien. Arvien vairāk mudinām iedzīvotājus aizdomāties, ka tikai cilvēks pats var uzņemties atbildību par to. Tāpēc arī esam šajā tirgū, lai piedāvātu optimālāko apdrošināšanas risinājumu katra individuālajām vajadzībām. Es redzu lielu potenciālu Baltijas valstīm kā vietai, kur piedāvāt labi sagatavotus apdrošināšanas risinājumus, tā mazinot šaubas par drošību.
Jāatgādina, ka PZU ienāca Baltijas tirgū 2002. gadā, vispirms savu darbību sāka Lietuvā, izveidojot nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva un dzīvības apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva Gyvybės Draudimas. Apdrošināšanas grupa PZU Lietuva piedāvā plašu dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu Lietuvā. Vairāk nekā desmit gadu laikā PZU Lietuva grupas uzņēmumi radījuši vairāk nekā tūkstoš darbvietu.
*PZU Lietuva izpilddirektors