DP sāktajā kriminālprocesā figurē divi Krievijas pilsoņi - Nacionālboļševiku partijas pēcteces Cita Krievija pārstāvji, kuri 10. jūnijā pārkāpa pār Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzes žogu un kurus tur nekavējoties aizturēja zemessargi -, kā arī odiozais Vladimirs Lindermans. Pēc aizturēšanas medijos sākotnēji tika spekulēts, vai nodarījums varētu tikt kvalificēts kā huligānisms vai pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos, taču tad DP nāca klajā ar savu - spiegošanas un terorisma - versiju.
Šaubas jau sākumā
Vispirms DP atklāja, ka ir sākusi kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma nodaļu par noziegumiem pret valsti, bet dienu vēlāk - ka abiem Krievijas pilsoņiem noteikts aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma pantiem par spiegošanu un mēģinājumu veikt teroristiskas darbības. Pēc DP lūguma abi Krievijas «spiegi un teroristi» Aleksandrs Kurkins un Andrejs Popko ar izmeklēšanas tiesneša Rinalda Silakalna lēmumu tika apcietināti, tam sekoja arī V. Lindermana aizturēšana, kuram DP noteica aizdomās turētā statusu pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājam.
Jau uzreiz pēc Krievijas pilsoņu aizturēšanas publiski tika izteiktas šaubas, cik pamatota varētu būt viņu vainošana tieši terorismā un spiegošanā: akcija acīmredzami bija domāta ievērības radīšanai, sētas pārkāpšanai visu acu priekšā tika izmantotas trepes, pie abiem tika atrastas tikai skrejlapas un divi karogi.
Taču ne tikai politiķi, bet pat tiesībsargājošo iestāžu augstākās amatpersonas - tostarp ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš formāli pārrauga DP darbību, - cieta klusu, pret Drošības policijas «spiegošanas un terorisma» versiju publiski neiebilstot.
«Mulsinošās» detaļas par DP virzīto kriminālprocesu, kas amatpersonu līmenī bija zināmas jau iepriekš, Diena atklāja augusta sākumā: izrādījās, ka DP izmeklētājas lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu abiem «teroristiem» velti meklēt kaut norādes uz iecerētu vardarbīgu rīcību, kas Krimināllikumā minēta kā neatņemama terorisma sastāvdaļa. Vēl krietni īpatnāki bija lēmumā minētie argumenti saistībā ar spiegošanu. Kā zināms, Krievijas pilsoņu pārrāpšanos pār bāzes žogu filmēja viņu kompanjons Konstantīns Makarovs, kuru DP darbinieki «nogulēja» tāpat kā šīs akcijas plānošanu, - viņš netraucēti pameta Latviju un pēc tam arī Eiropas Savienības teritoriju.
Tieši K. Makarovs tad arī, kā teikts DP lēmumā, «iegūtās fotogrāfijas nodeva saviem Nacionālboļševiku partijas biedriem, kuri tās publicēja politiskās partijas Drugaja Rossija mājaslapā».
Taču, tā kā K. Makarovs nav bijis sasniedzams, DP spiegošanu bija «pierakstījusi» abiem notvertajiem, kuri patiesībā nekādu dokumentēšanu, par piekļuvi internetam nemaz nerunājot, nebija veikuši, bet tikai iekļuvuši militārās bāzes teritorijā, «radot apdraudējuma risku». Tomēr izmeklēšanas tiesnesim R. Silakalnam šis DP izklāsts šaubas neradīja, un viņš sankcionēja abu apcietināšanu.
Jau otrais gadījums
Savukārt V. Lindermana līdzdalība noziedzīgajā darbībā saskaņā ar DP izklāstu vispirms jau bija izpaudusies apstāklī, ka viņš jūnija sākumā divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem bija ticis «pamanīts jau autobusa galapunktā», kur «slēpjoties vēroja Ādažu militārās bāzes žogu». Turklāt DP pārliecību par V. Lindermana aktīvo līdzdalību nozieguma gatavošanā bija vēl nostiprinājusi viņa vizīte būvniecības preču veikalā.
«2015. gada 05. jūnijā V. Lindermans ieradās Tirdzniecības namā Kurši, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 301. Veikalā viņš uzturējās apmēram 20 minūtes, nesteidzīgi apskatot preces, t. sk. kātus. Ienākot veikalā un izejot no tā, V. Lindermans kārtīgi apskatīja pie ieejas durvīm esošās trepes, kā arī ilgu laiku pavadīja pie stenda/plaukta, kur izliktas pārdošanai trepes,» bija teikts DP lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu V. Lindermanam. Šī «izlūkošana» DP ieskatā bijusi neatsverama un būtiska nozieguma sagatavošanā.
Tagad, trīs mēnešus pēc «akcijas» Ādažos, Drošības policija, pat nemēģinot lietu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, abu Krievijas pilsoņu «terorismu un spiegošanu» ir pārkvalificējusi par huligānismu grupā, savukārt V. Lindermans ir kļuvis par aizdomās turēto huligānisma atbalstīšanā.
Šis ir jau otrais gadījums DP vēsturē, kad skaļi sākts kriminālprocess par terorismu pēc tam izgāžas: kad trīs Krievijas Nacionālboļševiku partijas biedri 2000. gada 17. novembrī, uzrādījuši liftniekam granātas maketu, uz divām stundām bija iebarikādējušies Pēterbaznīcas tornī un pēc tam labprātīgi padevušies policijai, Augstākās tiesas Senāts nepiekrita DP versijai par viņu vainošanu terorismā.
Savukārt visā DP pastāvēšanas vēsturē tā nekad nav spējusi notvert un «parādīt» nevienu ārvalstu spiegu.
Ne Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, ne kāds cits DP vadības pārstāvis ceturtdien nevēlējās Dienai sniegt komentārus saistībā ar «Ādažu spiegu un teroristu» kriminālprocesu. N. Mežviets nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, kāda ir viņa personiskā atbildība par tā faktisko izgāšanos.