Tur ministrei paredzēts nedēļu ilgs komandējums, par kura galveno mērķi minēta dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas forumā, kas esot svarīgs saistībā ar sāktajām sarunām par Latvijas pievienošanos OECD. Lai gan par to atbildīga Ārlietu ministrija, bet pievienošanās OECD ir ekonomikas, nevis izglītības nozares prioritāte, I. Druviete uzskata, ka tieši viņas dalība forumā Sanpaulu sekmēs mūsu valsts kļūšanu par pilntiesīgu šīs 34 attīstītāko valstu kluba dalībnieci, kas Latvijai ļaus ar lielvalstīm runāt kā līdzīgai ar līdzīgu.
Ceļošana ir hobijs
Kamēr Latvijas skolotāji gatavojas atkārtotam piketam, lai prasītu segt 2,5 miljonu eiro iztrūkumu pedagogu atalgojumam, «gaisā karājas» mazākumtautību skolu vajadzību jautājums un tiek plānots finansējuma samazinājums sporta nozarei, I. Druvietes ceļojumi izglītības nozares budžetu patukšojuši par vairākiem tūkstošiem eiro. Ministres pēdējo braucienu izmaksas vēl neesot apkopotas - precīzi skaitļi būšot zināmi, kad viņa atgriezīsies un nodos biļetes, viesnīcu apmaksas kvītis, maltītes un citus izdevumus apliecinošus dokumentus. Transporta izmaksas no Gruzijas uz Brazīliju un atpakaļ uz Latviju vien varētu būt 2000-4000 eiro.
Atšķirībā no bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA), kura, dodoties valsts apmaksātā darba braucienā uz tālo Austrāliju, līdzi ņēma vīru, I. Druviete uz Brazīliju aizceļojusi viena pati.
Ministre neslēpj, ka ceļošana, tautu un valstu iepazīšana ir viņas hobijs - tas lasāms arī viņas dzīves gājuma aprakstā.
Brazīlijas brauciens I. Druvietei ir iespēja apvienot lietderīgo ar patīkamo, jo viņas šīs nedēļas galamērķis Sanpaulu ir ceļotāju meka, kur tūrisma sezona ilgst cauru gadu.
Jāpiebilst, ka, esot valsts amatos, I. Druviete uz politisko ceļošanu bijusi naska - iepriekšējās ministrēšanas laikā Aigara Kalvīša vadītajā valdībā no 2004. līdz 2006. gadam viņa tuvās un tālās zemēs regulāri organizējusi tikšanās un apmeklējusi virkni konferenču. Savukārt vēlāk, esot parlamenta deputāte un vadot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, I. Druviete savu biežo ārvalstu komandējumu dēļ pat tikusi pie Saeimas plenārsēžu biežākās kavētājas titula.
Maina kažoku
Lai gan bijušais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) kritizēja skandalozo slavu iemantojušo Ž. Jaunzemes-Grendes komandējumu uz Austrāliju un solīja pastiprināt kontroli pār ministru darba braucieniem, lai sabiedrībai vairs nenāktos apšaubīt to lietderību, vēsture, iespējams, atkārtojusies.
Salīdzinot Ž. Jaunzemes-Grendes Austrālijas un I. Druvietes Brazīlijas darba vizīšu plānus, atklājas, ka «svarīguma» ziņā tie būtiski neatšķiras - abos gadījumos izcelta forumu apmeklēšana un virkne tikšanos, to skaitā ar latviešu diasporu. Atšķirība ir vienīgi komandējumu garumā - bijusī kultūras ministre savu darba braucienu bija saplānojusi divreiz ilgākam laikam.
I. Druvietes pārstāvētās partijas Dienai paustajā viedoklī atbildība par ministres braucienu tiek novelta uz valdību, kam tad arī esot jāizvērtē komandējuma lietderība.
Vienotība gan pauž atbalstu I. Druvietei, norādot, ka, pārstāvot Latviju OECD forumā, ministre veicināšot valsts tuvināšanos šai prestižajai organizācijai.
Atturīgi ministres darba braucienus vērtē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Lai gan nozarē ir daudz «karstu» jautājumu un jau noteikts nākamās protesta akcijas datums, viņa pieļauj, ka daudzie komandējumi ir veids, kā ministre cenšas uz savā pārraudzībā esošās jomas nepilnībām paraudzīties no malas vai to risināšanai piemeklēt ārvalstu pieredzi.