Ar minēto rakstu Diena iesāka regulāru rubriku Darba birža, un pirmajā reizē firmas Biznesa savienība grupa Laiks un rezultāts sniedza nodarbinātības situācijas prognozi. «Jau februārī ar dažādiem piespiedu atvaļinājumiem maskētu bezdarbnieku Latvijā bija aptuveni 11 procenti no visiem pilsētās strādājošajiem, un neviens nezina, kas notiks tālāk. Šis process aktivizēsies martā un turpināsies līdz jūnijam. Kopējais cilvēku skaits, kuriem nāksies darbu mainīt, būs aptuveni 280 tūkstoši jeb 28 procenti visu ar laukiem nesaistīto strādājošo. Jauno darba vietu skaits šajā periodā pat pēc visoptimistiskākajām prognozēm nepārsniedz 60-80 tūkstošus.»
Tālāk eksperti definēja potenciālo bezdarbnieku tipus:
1. Visu nozaru «formālie inženieri» - cilvēki ar vai bez diplomiem, kuri štatu sarakstos skaitījās inženieri, bet radošu inženiera darbu nekad nav strādājuši un faktiski bijuši ierēdņi, uzskaitveži, tehniskie rasētāji. Šie darbinieki varētu būt 50% no bezdarbniekiem.
2. Mazkvalificēti, pavirši, zogoši vai dzeroši metālapstrādātāji, montētāji, celtnieki u. tml.
3. Viduvēji un slikti mācījušies jaunieši bez skaidras pozīcijas dzīvē.
4. Nelaipni un psiholoģiski neizturēti apkalpojošās un tirdzniecības sfēras darbinieki, vispirms jau tie, kas neprot latviešu valodu.
5. Ap 10 000 viduvēju zinātnieku un mākslinieku.
6. Līdz 30% šoferu.
Savukārt laipni gaidīto un meklēto darbinieku kategorijā raksta autori ieskaitīja:
1. Augsti kvalificētus amatniekus. «Pieprasīti tiks cilvēki, kuru darbu nevajag kontrolēt, kuru darba vieta citiem nav jāsakopj.»
2. Apkalpojošo personālu viesnīcās, kas paredzētas ārzemniekiem un arī pašmāju veiksmīgajiem uzņēmējiem, ieskaitot mājkalpotājus, dārzniekus, sētniekus privātmāju zonās, senioru sporta maksas trenerus u. c. «Bez darba prasmes būs atkal jāiemācās būt simtprocentīgi godīgam pret jebkādu īpašumu, laipni smaidīt, neizrādīt, ka «tas nav mans pienākums», un apgūt arī labu tiesu pazemības pret klientiem un darba devēju.»
3. Menedžerus, brokerus. «Tomēr jaunajiem cilvēkiem, kas vēlas apgūt šīs nozares, jāņem vērā, ka lielāks pieprasījums būs nevis pēc (..) direktoriem, bet pēc bezproblēmu rikšotājiem, kurus boss var aizsūtīt uz jebkuru vietu ar jebkuru uzdevumu, neuzklausot iebildumus un nepaskaidrojot, kā darbs veicams.»
4. Augsti kvalificētus grāmatvežus, ekonomistus, jaunu ražotņu tehniskos vadītājus un organizatorus. Viņiem gan «pašlaik lielai iepriekšējai pieredzei, it īpaši ekonomikā, var būt negatīva, nevis pozitīva loma».
5. Ap 25 000 spēcīgu vīriešu atradīs darbu robežsargos, meža darbos, apsardzē.
Tika uzskaitītas arī dažas gaidāmās psiholoģiska rakstura problēmas, piemēram, bailes. «Latvieši baidās no Krievijas atgriešanās Latvijā, šoreiz ekonomiska suverēna formā. Krievi baidās no personiskas atgriešanās Krievijā. Atņemiet latviešiem bailes no šeit dzīvojošo krievu «piektās kolonnas» jaunas Krievijas ekspansijas gadījumā, atņemiet krieviem bailes no tā, ka neatkarīgās Latvijas valdība ar ekonomiskiem un juridiskiem līdzekļiem agrāk vai vēlāk spiedīs viņus atgriezties dzimtenē, - un mums būs daudz vieglāk vienoties kopējai cīņai par ekonomikas atveseļošanu.»
Šodien homo soveticus ekoloģiskā niša eksistē vairs tikai populistiskāko politiķu priekšvēlēšanu tramvajsolījumos. Bet bažas par «piekto kolonnu» Putina politikas dēļ skan vēl aktuālāk nekā 1992. gadā, kad Krievijas armija vēl bija Latvijā. Jā, arī viduvēju mākslinieku joprojām netrūkst.