Pirmā čivinātāja radusies nejaušības pēc, taču šobrīd Osakas Universitātes laboratorijā mīt vairāk nekā 100 šādu kustoņu. Tie radīti, krustojot ģenētiski modificētas peles, kurām neprecīza DNS nodošanas ceļā rodas pēcnācēji ar mutācijām.
«Mēs esam paaudzēm krustojuši ģenētiski modificētas peles, lai redzētu, kas no tā iznāks,» zinātnes jaunumu portālam Physorg.com sacīja vadošais pētnieks Arikuni Ušimura un piebilda, ka tieši mutācija esot evolūcijas virzītājspēks. Tomēr «čivinātājas» esot pārsteigums, jo bijis plānots iegūt peles ar citādu ķermeņa uzbūvi. Tomēr jāpiebilst, ka līdz ar dziedošajām sugas māsām eksperimenta gaitā iegūtas arī peles ar neparasti īsām ekstremitātēm un astēm kā takšu šķirnes suņiem.
Projektu plānots turpināt, lai secinātu, kā veidojusies valoda cilvēku vidū. Zinātnieki konstatējuši, ka putni lieto dažādas skaņas, kuras čivinot savieno kopā, tāpat kā cilvēki vārdus. Tā kā peles ir zīdītāji, tās savā uzbūvē ir daudz līdzīgākas cilvēkiem, tādēļ projekta dalībnieki tic, ka laika gaitā izdosies atklāt noslēpumu, kādā veidā attīstās valodas spēja. Pētnieki cer, ka kādu dienu izdosies radīt īstu, runājošu Mikipeli.