Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Dziesmu svētku tradīcija starptautiskā dimensijā

Atzīmējot Imanta Kokara un viņa domubiedru iedibinātās Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcijas 20 gadu jubileju, no 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados norisināsies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. Tajos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, latviešu kori ārvalstīs, kā arī deju kolektīvi un pūtēju orķestri - kopā ap 8000 dalībnieku.

Svētku noslēguma koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, tādējādi piesaistot gan Latvijas, gan visas Eiropas sabiedrības uzmanību dziesmu svētku tradīcijai. Priecādamās, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē noslēgs tieši Dziesmu svētku tradīcijas spilgts piemērs, kultūras ministre Dace Melbārde (NA) uzsvēra, ka tie simbolizē visu to, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme, jo no nelielas koru pulcēšanās 140 gadu laikā izaugusi plaša kustība, kas turklāt attīstās dažādos inovatīvos veidos. Tā ir iesaiste, jo dziesmu svētkos piedalās cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības. Un tā ir ilgtspēja - jo Viduseiropas kopā dziedāšanas tradīcija, kas iedvesmoja pirmos baltiešu dziesmu svētkus XIX gadsimtā, ir sen izzudusi, bet Baltijas jūras reģionā tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga. Savukārt prezidentūras kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne norādīja, ka Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki piešķir latviešu dziesmu svētku tradīcijai starptautisku dimensiju.

Divdesmit gadu gaitā svētki jau sarīkoti visās iesaistītajās dalībvalstīs un tieši jubilejas reizē atgriežas Latvijā. «Spilgti atceros pirmos, 1995. gada Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus Rīgā,» stāsta diriģents Jānis Zirnis, kurš ar jaukto kori Ogre piedalījies pilnīgi visos līdz šim notikušajos svētkos: Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012). Divos no tiem bijis arī virsdiriģents. «Uz Somiju braucām pa tiešo, atgriezušies no ASV. Jau pagājušajā rudenī koristiem pateicu: mums nav tiesību nepiedalīties!» Ogrēnieši uzņems kori no Norvēģijas un kopā ar septiņu valstu koriem jau Ogrē nodziedās gaidāmo svētku noslēgumkoncerta naglu - daļas no Karla Orfa kantātes Carmina burana. Priecājoties, ka jubilejas reizē svētki atkal atgriežas Rīgā, diriģents uzsver, ka «tik forši kā Latvijā korus neviens nemāk uzņemt. Labi bija arī Klaipēdā un Islandē, kur visu lieliski paveica maza organizatoru grupiņa, tomēr mēs - kaut arī nabadzīgi, vienalga esam visforšākie».

Pirms dziesmu svētku atklāšanas ceremonijas, kas 25. jūnija vakarā plkst. 22 norisināsies Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, ar īpašu koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā godinās tradīcijas aizsācēja, izcilā latviešu diriģenta Imanta Kokara piemiņu. 26. jūnijā notiks meistarklases un svētku dalībnieku gājiens. Novadu dienā, 27. jūnijā, kori uzstāsies Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā. Svētku noslēguma koncerta programmas mugurkaulu kopkora skanējumā 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā veidos skaņdarbi, kas jau iepriekš skanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, un arī vairākas jaunas dziesmas no visām dalībvalstīm. Šajā koncertā starptautiskais kopkoris izpildīs daļas no Carmina Burana, kas būs grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē, palepojās svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags. Īpaši šim gadījumam kopā atkal sasauktā vokālā grupa Cosmos ar kopkori izpildīs arī dziesmu Vindo.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dziesmu svētki

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki svin 20 gadu jubileju un notiks no 25. līdz 28. jūnijam Rīgā, Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā, Tukumā.
Tradīcija iedibināta pēc maestro Imanta Kokara ierosmes Rīgā (1995), turpinot Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010), Somijā (2012).
Šogad ap 8000 dalībnieku - 53 ārzemju kori (1383 dziedātāji), prezentācijas kori no sešām valstīm (160 dziedātāji), 251 Latvijas koris - (4616 dziedātāji), astoņi diasporas kori (178 dziedātāji), dejotāji un pūtēju orķestri.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?