Lietainajā piektdienas dienā, 23. oktobrī, te pulcējās liela Latvijas saimnieciski intelektuālās un biznesa elites daļa. Uzņēmēji, ekonomisti, baņķieri, politiķi, pašvaldību un valsts pārstāvji ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni priekšgalā mēģināja atrast kopīgu valodu, lai meklētu reālus un īstenojamus priekšlikumus, kas palīdzētu izkustināt valsti uz priekšu.
Adidas un neredzamā tirgus roka
Mālpils kā vieta acīmredzot ir simbols tai Latvijai, kura var pazust, ja nedarīsim neko, lai mūsu valsts ekonomika sāktu patiesi strauji attīstīties. «CERTUS vieno domubiedrus, kuri uzskata, ka viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem ir nemitīgā Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās tāpēc, ka mums ir atvērtas robežas ar valstīm, kurās atalgojuma līmenis ir vairākas reizes augstāks. Vienīgais risinājums ir ekonomikas izaugsme,» forumu atklājot, sacīja domnīcas CERTUS direktors, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Bijušais ministrs sacīja: «Varbūt lielas valstis var atļauties gaidīt, kad «tirgus neredzamā roka» visu sakārtos, bet Latvijai tādu iespēju nav. Vairākas pasaules kompānijas, piemēram, Adidas, ir lielākas nekā Latvijas valsts, bet diez vai šo kompāniju vadītāji uzskata, ka var relaksēti skatīties, kā «tirgus neredzamā roka» nodrošinās viņu kompāniju izdzīvošanu.»
Ekonomikas eksministrs atzina, ka pēdējos 25 gados bijušas vien skaistas runas par sadarbību ar privāto sektoru, bet realitātē valdīja nostāja, ka starp valsti un privāto sektoru komunikācijas ziņā «jāuzbūvē siena».
Prezidents novērtē domnīcas formātu
Domnīcu apmeklēja, uzstājās un arī diskusijā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Kāpēc Valsts prezidentam šķitis interesants domnīcas CERTUS formāts? «Esot ārvalstīs, neatkarīgi kādā amatā - kā ministrs vai tagad kā Valsts prezidents - es piedalos domnīcās. Tas ir veids, kā var diskutēt par noteiktiem jautājumiem. Tas, ka domnīcā CERTUS pulcējušies pamatā uzņēmēji, politiķi, pašvaldību vadītāji, akadēmiskās vides pārstāvji, lai diskutētu par Latvijas izaugsmei svarīgiem jautājumiem un mēģinātu novērtēt Latvijas vietu un spēju attīstīties, manuprāt, ir ļoti nozīmīgi,» Dienai sacīja Valsts prezidents.
Vieno publisko un privāto sektoru
«Lai valsts varētu attīstīties, svarīgi ņemt vēra viedokļus, ko pauž dažādas nozares, industrijas, eksperti. Šī ir laba vieta, kur apmainīties domām, lai atklātā diskusijā meklētu labākos risinājumus un attīstības ceļus,» Dienai sacīja SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, kurš bija ieradies uz forumu.
«Uzņēmējiem jāpiedāvā sevi valsts attīstībā. Ir jāmēģina no sākuma definēt attīstības mērķi, tad tāpat jāmēģina tie realizēt. Uzņēmējiem, valstij un politiķiem jāstrādā līdzīgi, kā mēs kopīgi strādājam sava uzņēmuma ietvaros. Foruma diskusijās parādījās viedoklis, ka arī valstij nedaudz jāriskē, tāpat kā riskē uzņēmējs, kad investē. Budžeta līmenī un valdības līmenī, protams, riskēt nevajag, bet vajag riskēt ar jauninājumiem, priekšlikumiem, kas atvedīs līdz nākamajam rezultātam, kas būs labāks nekā esošais,» sacīja a/s ABLV Bank īpašnieks Oļegs Fiļs.
«Domāju, ka arī no universitātes puses varēsim pienest jaunas idejas Latvijas ekonomikas atdzimšanai un tālākai attīstībai. Arī augstskolas ir lieli investīciju piesaistītāji, jo mēs aktīvi nodarbojamies ar ārvalstu studentu piesaisti, kuru Latvijā ir varbūt vairāk nekā pieci seši tūkstoši. Ja parēķinām, tad šie ārzemju studenti četros piecos gados Latvijas ekonomikai var pienest aptuveni pusmiljardu eiro lielu, reālu investīciju. Turklāt nav jāzāģē Latvijas meži vai jātērē citi resursi. Šeit mēs pārdodam savu intelektuālo potenciālu, kas nav nobružājams un ir atjaunojams resurss. Universitāte varētu palīdzēt gatavot domnīcai pētījumus dažādās nozarēs, lai uz to pamata varētu izdarīt secinājumus, kurus valdošās aprindas varētu ņemt vai neņemt vērā, bet tie būtu pamatoti un izsvērti pētījumi,» Dienai sacīja Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis.
«Šī ir viena no retajām vietām, kur uzņēmējs var politiķiem pastāstīt, «kaut kas ir vai nav riktīgi». Uzņēmējiem ir savas emocijas un pieredze, politiķiem - savas emocijas un pieredze. Tāpēc vajadzīgs neatkarīgs pētījums, kuru iztirzājam. Tad kopā diskutējam, kas ir labs, kas blēņas. Labi, ka ir industriālās zonas, bet pagaidām jāsaprot, ka mūsu konkurences priekšrocība ir lētais darbaspēks, turklāt, no vienas puses, tā ir konkurētspējas priekšrocība, bet, no otras puses, tās ir lamatas, jo mūsu pašu kvalificētais darbaspēks brauc prom no pašu valsts,» Dienai sacīja Sakret direktors Andris Vanags.
Būtisks pavērsiens
CERTUS Latvijas konkurētspējas ziņojuma 2015 sadaļu apspriešana un paneļdiskusijas nozarēs izvērtās patiesi karstas. Šķēpi tika lauzti par tādām idejām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas novirzīšana pašvaldībām, kurās iedzīvotāji strādā, un reinvestētās peļņas nodokļu atvieglojumi. Diskusijas skāra attīstības jautājumus finanšu pakalpojumu un starptautiskās tirdzniecības jomā, farmācijas nozarē, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, piena rūpniecībā un kokrūpniecībā. «Šodien ir būtiska diena, kas varētu politiskajā kultūrā iezīmēt jaunu veidu, kad politiskie lēmumi no pirtīm, medībām un citādām visnotaļ jaukām un atraktīvām vietām pārceļas uz domnīcām. Šeit sanākusi būtiska daļa cilvēku, kas Latvijā lemj par procesiem ekonomikā, politikā, aizsardzībā. Domnīcas tik tiešām ir tās vietas, kur sanāk cilvēki, kas domā plašāk, domā par valsti. Latvijai šajā nenoteiktības un neskaidrības laikmetā ir ļoti svarīga vadība un līderība. Svarīgi, ka cilvēkiem, kas ir pie stūres valstī, ir skaidrs redzējums, kam seko tikpat skaidra rīcība, forumā sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš atzinīgi novērtēja, ka konkurētspējas ziņojumā beidzot atzīts - Vašingtonas konsenss nav absolūtā patiesība.
«Eiropas Savienības (ES) mēģinājums visas valstis neatkarīgi no izmēra un tā, cik ilgi atrodamies tirgus ekonomikā, ielikt vienā rāmī ir «tāds, kā ir». Mēs esam izdarījuši politisku izvēli. Esam ES un NATO biedrs, ejam uz OECD, bet galu galā mūsu dzīve notiek šeit, Latvijā, un mums pašiem jādomā, kā šeit dzīvot. Katrai valstij, katrai nācijai jāatrod savs precīzais ceļš. Tieši mēģinājumi kopēt un atdarināt citus noveduši pie tā, ka tādā fantastiskā vietā kā Latvija iedzīvotāju skaits samazinās, kamēr pasaules iedzīvotāju skaits aug,» atzina A. Rostovskis.