Jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai no ierindas iedzīvotāja skatpunkta, bet arī no valsts un korporatīvo finanšu plānošanas viedokļa, jo būtībā ir indikators tautsaimniecības attīstībai tuvākajā nākotnē, turklāt gan ar labvēlīgiem, gan ar ne tik labvēlīgiem faktoriem. Zema inflācija ir draudzīga patērētāju aktivitātes pieaugumam, taču vienlaikus tā var arī liecināt, ka kaut kur pasaulē vai tepat, Latvijā, ir procesi, kuru ietvaros naudas aprite kļūst lēnāka, kas galu galā var būt aizmetnis jaunām ekonomikas problēmām, rezultātā samazinot arī ierindas iedzīvotāja labklājības līmeni.
Sezonāli faktori
Galvenais cenu samazinājuma iemesls jūnijā saistīts ar ikgadējām sezonālajām svārstībām, kad izpārdošanu ietekmē rūk cenas apģērbu un apavu veikalos, bet, tirgus plauktos ienākot jaunajai augļu un dārzeņu ražai, krītas pārtikas produktu cenas. Šogad gan sezonālā mēneša deflācija iestājusies agrāk nekā parasti. Tradicionāli statistiskais cenu kritums vairāk piederas jūlijam. Taču šoreiz situāciju varētu būt pamainījis gan samērā agrais pavasaris, gan Krievijas noteiktais embargo dažādiem Eiropas Savienības valstu pārtikas produktiem. Proti, kādreiz agro dārzeņu sezonas sākumā bija vērojams cenu lēciens, bet tagad samērā piesātinātais tirgus diktē savu, proti, vēlmi pārdot. Tādējādi pagājušajā mēnesī salīdzinājumā ar maiju dārzeņi kļuva par 15,4% lētāki, bet pārtikas cenas kopumā saruka par 1,3%. Savukārt apaviem un apģērbiem akciju ietekmē cenas samazinājās vairāk nekā par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējo cenu līmeni ietekmēja arī cenu svārstības energoresursu tirgū. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula zina teikt, ka energoresursu cenu samazinošo ietekmi uz inflāciju radīja galvenokārt a/s Latvijas gāze samazinātais tarifu līmenis rūpnieciskajiem patērētājiem (tas samazināja siltumenerģijas cenu). Tā kā jūlijā tarifs varētu sarukt vēl straujāk, turklāt tiks samazināti dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kā arī otrajā pusgadā gaidāms siltumenerģijas cenu sarukums Ventspilī un Liepājā, energoresursu cenu ietekme šā gada inflācijā varētu vēl vairāk samazināties, uzskata Latvijas Bankas eksperte.
Nedaudz pieaugs
Komentējot ekonomiskos procesus, Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs teic, ka attiecībā uz inflāciju viss notiek aptuveni pēc iepriekš plānotā scenārija. «Gada sākumā Nordea banka prognozēja, ka šogad Latvijā inflācija būs mazliet augstāka nekā pērn, taču turēsies 1% robežās. Pagaidām novērojumi liecina, ka inflācijas reālie dati īpaši neatšķirsies no prognozētā, tāpēc nav pamata inflācijas prognožu korekcijām,» skaidro bankas eksperts un piebilst, ka Eiropas Centrālās bankas ieviestā aktīvu pirkšanas programma no marta radījusi augsni lielākiem inflācijas rādītājiem gan vāja eiro kursa dēļ, gan pastāvot potenciāli augstākai aktivitātei eirozonas tautsaimniecībā. Līdz ar to jau aprīlī pēc vairāku mēnešu ilgstošās deflācijas monetārās savienības inflācijas rādītājs atgriezies pozitīvā teritorijā. Eksperts teic, ka arī Latvijā inflācijas rādītājs šogad pakāpeniski palielinājies. Pēc ilgāka ļoti zemas inflācijas perioda maijā Latvijā bija atgriezusies inflācija, kas bija lielāka par 1%. Pēdējoreiz tik liela inflācija tika fiksēta 2012. gada beigās. G. Belēvičs pauž viedokli, ka, viņaprāt, lielu daļu šīs inflācijas šogad veicinājusi elektroenerģijas cenas palielināšanās mājsaimniecībām. «Savu artavu kopējā inflācijas rādītājā joprojām dod arī sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpums. Pēdējā laikā ierasts, ka pakalpojumu sektors ir galvenais inflācijas veicinātājs - tur cenas gada griezumā kāpj par aptuveni 3%, dārgākiem kļūstot gan atpūtas pasākumiem, gan veselības pakalpojumiem, gan sabiedriskajai ēdināšanai. Turpinoties tautsaimniecības attīstībai, tieši pakalpojumu sektors būs galvenais inflācijas dzinējspēks,» potenciālo cenu virzību ieskicē ekonomikas speciālists. Pēc viņa teiktā, pagaidām lielākais inflācijas bremzētājs Latvijā ir degvielas cenas, taču naftas cenu krituma efekts, tuvojoties gada izskaņai, arvien vairāk izzudīs no inflācijas rādītājiem, liekot inflācijai pieaugt straujāk nekā līdz šim. Savukārt dabasgāzes tarifs, kas tiek noteikts ar pusgada nobīdi, ļaus samazināt izdevumus par mājokli. «Pagaidām nav iemeslu runāt arī par pārtikas cenu kāpumu. Pateicoties tam, ka izejvielu cenas pasaules biržās ir zemas, ražotājiem nākas sīvāk konkurēt vietējā tirgū, tai skaitā konkurējot ar zemāku cenu,» uzskata Nordea eksperts.
Algas kāps
Lai arī ekonomiskās izaugsmes temps Latvijā mazinājies, prognozes attiecībā uz Latvijas mājsaimniecības pirktspējas palielināšanos joprojām ir pozitīvas - iedzīvotāju ienākumu līmenis turpinās palielināties, uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis un skaidro, ka salīdzinoši zemas inflācijas apstākļos mājsaimniecību pirktspēja turpina uzlaboties, jo iedzīvotāju ienākumi pieaug straujāk nekā patēriņa cenas, un šī tendence turpinās arī šogad. «Visvairāk pirktspējas uzlabošanos izjūt strādājošie. Ir nozares, kur algu pieaugums ir straujāks, ir nozares, kur tas nav īpaši jūtams. Šogad vidējā neto darba samaksa varētu palielināties par 5-6%, savukārt gada vidējā inflācija sagaidāma zema - zem 1% atzīmes vai tuvu tai,» spriež SEB bankas pārstāvis. Viņš stāsta, ka darba samaksas procentuālo pieaugumu ietekmē tādi faktori kā minimālās algas celšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana par vienu procentpunktu līdz 23%, kas nozīmē par aptuveni 1% lielāku neto algu (procentuālais pieaugums gan atkarīgs no strādājošā ienākumiem un apgādībā esošo personu skaita). Raksturojot finansiālos ieguvumus, ekonomikas eksperts teic, ka vidējās algas saņēmējam, kuram nav apgādībā esošu personu, IIN samazinājums nozīmē gada ienākumu pieaugumu par 72 eiro. Šogad palielināti arī dažādi pabalsti, piemēram, ģimenes pabalsts tām ģimenēm, kurās ir vairāk nekā tikai viens bērns. Pensionāru pirktspēja arī ir nedaudz uzlabojusies (procentuāli gan mazāk nekā strādājošajiem), jo 2014. gada rudenī tika veikta pensiju indeksācija un lielāks ieguvums ir nelielo pensiju saņēmējiem, turklāt arī šogad rudenī ir plānota pensiju indeksācija.
Tādējādi no ekonomikas ekspertu teiktā izriet, ka gadījumā, ja viss notiek saskaņā ar patlaban prognozējamajiem ekonomiskajiem procesiem, dzīves dārdzība pieaugs lēni, turklāt ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pakāpenisku palielināšanos, sabiedrība, lai arī lēni, tomēr kļūs nedaudz turīgāka nekā līdz šim.