Nedēļas nogalē un pirmdien protestu centrālajā vietā Tahrir laukumā valsts galvaspilsētā Kairā joprojām uzturējās tūkstošiem cilvēku, kas apgalvo, ka neaizies, kamēr prezidents neatkāpsies. Demonstrāciju organizētāji cer, ka otrdien un piektdien pilsētas ielās atkal izdosies izvest vairākus simtus tūkstošus cilvēku.
Sarunas bez rezultāta
Sestdien un svētdien opozīcijas pārstāvji, arī Ēģiptē aizliegtā labi organizētā Musulmaņu brālība, sēdās pie sarunu galda ar H. Mubaraka pagājušajā nedēļā apstiprināto jauno ministru kabinetu, kas solīja atbrīvot ieslodzītos varas kritiķus, garantēt preses brīvību un atcelt ārkārtas stāvokļa likumus.
Tomēr sarunās netika panākts nekāds vērā ņemams rezultāts, jo oficiālā vara nevēlas pieļaut protestētāju galveno prasību - prezidenta aiziešanu nekavējoties, nevis pēc septembrī paredzētajām vēlēšanām, kā viņš pats to ir solījis. Musulmaņu brālība paziņoja, ka valdības piedāvājums demonstrē «labus nodomus, bet neiekļauj vērā ņemamas pārmaiņas», raksta Reuters. Pagājušajā nedēļā atlaistais bijušais Ēģiptes transporta ministrs Rašids Muhammeds Rašids uzskata, ka H. Mubaraka klātbūtne varas pārejas procesā ir «ļoti būtiska».
Sarunas kritizējis bijušais Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs un Nobela Miera prēmijas laureāts Muhammeds el Barādeī, kurš sevi nereti pozicionē kā sekulāro protestētāju līderi. «To visu vada militāristi, kas arī ir daļa no problēmas,» sarunā ar amerikāņu telekanālu NBC sacīja M. el Barādeī, kurš uz sarunām nebija aicināts.
Ietekmē naftas cenas
Naktī uz pirmdienu ap Tahrir laukumu izvietotie karavīri centās tajā esošos protestētājus pārvietot tuvāk laukuma centram, lai atjaunotu satiksmi ap laukumu. Tomēr daudzi protestētāji iznāca no savām teltīm, lai aplenktu karavīrus, tādējādi kavējot viņu nodomu. Vēlāk daudzi klātesošie ierāpās gulēt armijas automašīnās vai piemetās pie tanku kāpurķēdēm.
Svētdien, kas ir pirmā darba diena arābu pasaulē, pēc nedēļu ilgas dīkstāves atsāka strādāt bankas, un pie tām veidojās milzu rindas. Tomēr joprojām nestrādā birža un skolas, protestētāji arī dara visu, lai darbs nenotiktu vairākās nozīmīgās valsts iestādēs. Bet daudzi ēģiptieši, tajā skaitā protestu dalībnieki, atgriezās darbā, jo ir nobažījušies, ka notiekošais varētu pasliktināt ekonomisko stāvokli. Pēdējo nedēļu laikā Ēģiptē strauji augušas cenas tādām ļoti nepieciešamām pārtikas precēm kā maize un nekas neliecina, ka tās varētu kristies, vēsta BBC.
Ēģiptes protestu dēļ palielinās jēlnaftas cena, kas pārsniegusi 100 dolāru (52 lati) par barelu. Ar naftu bagātās Kuveitas valdība paziņojusi, ka, turpinoties demonstrācijām Ēģiptē, jēlnaftas cena var sasniegt 110 dolāru (57,2 lati) par barelu, bet Venecuēla prognozē, ka cena varētu dubultoties un sasniegt 200 dolāru (104 lati), ja apstāsies kuģu kustība Suecas kanālā.
Naftas tirgotāji ir nobažījušies, ka protesti varētu sākties arī tādās naftas eksportētājvalstīs kā Lībija un Saūda Arābija.