Diena jau rakstīja, ka pašreizējās norises globālajā finanšu sistēmā vērstas uz tālāku eiro vērtības mazināšanos pret ASV dolāru.
Atšķirīgās bāzes procentu likmes
Eiro vērtības krituma cēlonis ir ne īpaši iepriecinošā situācija eirozonā, bet lejupslīdi ievērojami paātrināja Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā tā dēvētā kvantitatīvās mīkstināšanas (Qantitative Easing jeb QE) programma. Pēdējā sāka darboties 9. martā, un tās ietvaros ECB izpirks eirozonas valstu obligācijas par summu līdz 60 miljardiem eiro ik mēnesi. Pagaidām ir paredzēts, ka programma turpināsies līdz 2016. gada septembrim un tās ietvaros ECB iztērēs 1,14 triljonus eiro. Tiesa, ECB vadītājs Mario Dragi ir pieļāvis iespēju, ka, gadījumā ja līdz QE darbības beigām inflācija eirozonā nesasniegs 2% atzīmi, programma var tikt turpināta.
Tāpat eiro kursa kritumu sekmē arī atšķirības starp bāzes procentu likmēm ASV un eirozonā, kas ļauj investoriem izmantot stratēģiju, kas paredz, ka tirgū ar zemām procentu likmēm aizņemti līdzekļi tiek izmantoti darījumiem tirgū, kur procentu likmes ir augstākas. ASV bāzes procentu likme šobrīd ir 0,25%, salīdzinot ar 0,05% eirozonā (depozītu likme vispār ir mīnus 0,2%), turklāt tiek gaidīts, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), kas pilda nacionālās bankas funkcijas, drīzumā sāks likmju paaugstināšanas ciklu. ASV ekonomikai klājas aizvien labāk, ko nevar teikt par visas Eiropas ekonomiku.
Gaida valūtu paritāti
Pateicoties tam, ka dažādu iemeslu dēļ turpina nostiprināties ASV dolārs, finanšu sektora analītiķi paredz arī turpmāku eiro kursa kritumu, atšķiras vienīgi prognozes par lejupslīdes tempiem.
Tā Deutsche Bank (DB), Vācijas lielākās bankas un pasaules otrā lielākā valūtas treidera, marta pirmajā pusē publiskotajā analīzē prognozēts, ka valūtu pāris eiro/dolārs paritāti sasniegs vēl šā gada laikā, bet 2017. gadā Eiropas vienotās valūtas vērtība var noslīdēt līdz 0,85 dolāriem par vienu eiro. DB analītiķi vēl 2014. gada pirmajā pusē prognozēja eiro kursa kritumu attiecībā pret ASV dolāru, tomēr prognozes nebija tik pesimistiskas. Pagājušajā gadā tika paredzēts, ka šā gada beigās eiro vērtība būs 1,05 dolāri, abu valūtu vērtības izlīdzināsies 2016. gadā, bet 2017. gadā eiro kurss noslīdēs līdz 0,95 dolāriem.
Arī Capital Markets analītiķi uzskata, ka eiro/ASV dolārs ar augstu ticamības pakāpi sasniegs paritāti jau šā gada laikā, bet Swissquote Bank vispār paredz, ka tas varētu notikt jau aprīlī vai maijā. Tomēr ne visās prognozēs paredzēta abu vadošo pasaules valūtu tik drīza paritāte. Tā investīciju banka Goldman Sachs šā gada janvārī prognozēja, ka kursu līdzsvars iestāsies ne ātrāk kā 2016. gadā. Eksperti norāda, ka prognozes atšķiras dēļ viedokļu dažādības gan par QE efektivitāti, gan par to, kad ASV FRS paaugstinās bāzes likmi, ar šo soli vēl vairāk nostiprinot dolāru. Tāpat jautājums par paritāti starp abām lielākajām pasaules valūtām ir atkarīgs arī no tādiem ASV ekonomikas rādītājiem kā inflācija, bezdarba līmenis, situācijas biržās un vēl citās.
Eksportētāji iegūst
Ir vērts atzīmēt, ka ECB eiro kursa kritumu pagaidām uztver labvēlīgi, jo regulators cer, ka vājāka valūta dos priekšrocības Eiropas ražotājiem, vispirms jau eksportējošajām kompānijām, taču ne tikai tām, jo daudzos gadījumos sadārdzināsies arī imports.
Jāatgādina, ka Diena jau rakstīja, eiro kursa kritums ļāvis uzlabot Latvijas eksportētāju situāciju Skandināvijas tirgos.
Galvenais uzsvars tomēr tiek likts uz eksportu, kas aizņem ievērojamu daļu galveno Eiropas Savienības (ES) ekonomiku iekšzemes kopproduktu (IKP). Tā Eurostat dati liecina, ka eirozonas un ES ekonomiskā lokomotīve Vācija 2014. gadā eksportēja preces 1,326 triljonu eiro vērtībā, kas līdzinās 45,7% no valsts IKP. Itālijā eksporta daļa valsts IKP bija 29,3%, Francijā - 28,4%. Salīdzinājumam - ASV eksports veido tikai 13% ekonomikas, bet galvenais dzinējspēks ir iekšējais patēriņš.
Attiecīgi tiek cerēts, ka eiro kursa kritums novedīs pie eksporta apjomu pieauguma (un arī mazāka pieprasījuma pēc importa), kas ļaus palielināt ražošanu, samazināt bezdarbu, palielināt patēriņu un novedīs pie ilgi gaidītās inflācijas, kā arī radīs virkni citu pozitīvu faktoru. Piemēram, ECB priekšsēdētājs Mario Dragi preses konferencē pirms QE darbības uzsākšanas paziņoja, ka, pateicoties QE, eirozonas IKP pieauguma prognoze 2015. gadam paaugstināta no 1% līdz 1,5%, bet 2016. gadam - no 1,5% līdz 1,9%. Savukārt inflācija šogad līdzināsies nullei, lai gan iepriekš tika prognozēta deflācija 0,7% apmērā.
Tiesa, ievērojama daļa ekspertu uz ECB optimismu skatās ar šaubām, jo, piemēram, šā gada janvārī eirozonā tika piedzīvota deflācija 0,6% apmērā, savukārt visā ES - 0,5% apmērā, bet patēriņa cenu kritums atbilstoši Eurostat informācijai bija lielākais kopš 1997. gada. Arī starptautiskās reitingu aģentūras Fitch aptaujāto ekspertu vairākums - 65% - deflācijas riskus vērtēja kā augstus, bet tikai 27% uzskatīja, ka deflāciju izdosies apkarot ar QE palīdzību.
Obligācijas ar mīnusa zīmi
Eiropas obligāciju tirgum piemīt vēl viena īpatnība, kas dažos finanšu sektora ekspertos rada šaubas par QE efektivitāti un tātad arī eiro nākotni. Atbilstoši Francijas bankas Societe Generale (SG) aprēķiniem ECB noteiktajiem kritērijiem vērtspapīru iegādei QE ietvaros atbilst obligācijas ar kopējo nominālo vērtību 4,471 triljons eiro, kuru tirgus vērtība marta pirmajā pusē bija 5,665 triljoni eiro. Vienlaikus obligācijas ar nominālvērtību 1,17 triljoni (tirgus vērtību 1,374 triljoni) eiro jeb 25% no izpirkšanas kritērijiem atbilstošajiem vērtspapīriem ir ar negatīvu ienesību, bet 10% no visām obligācijām ienesība ir zemāka par mīnus 0,2%, kas, pēc SG domām, varētu būt zemākā robeža, lai ECB iepirktu vērtspapīrus.
Ir vērts piebilst, ka jau pirmajā QE īstenošanas dienā, kad ECB obligāciju iegādei iztērēja 3,2 miljardus eiro, un, pēc aģentūras Bloomberg rīcībā esošās informācijas, iegādājās Vācijas, Francijas, Itālijas un Beļģijas vērtspapīrus, gan šo, gan citu eirozonas valstu obligāciju ienesīgums piedzīvoja jūtamu kritumu. Rezultātā Vācijas un Nīderlandes desmit gadu obligāciju ienesīgums atradās 0,25%, bet pat tādu valstu kā Spānija un Itālija desmit gadu obligācijām - tikai 1,25% robežās, kamēr analogiem ASV vērtspapīriem tas bija 2,13%. Savukārt divu gadu obligācijas ar negatīvu ienesīgumu bija virknei eirozonas valstu ar Vāciju priekšgalā (arī Austrijai, Beļģijai, Somijai, Nīderlandei un Francijai), un pat Spānijas, Itālijas un Portugāles divu gadu obligāciju ienesīgums nesasniedza 0,2%.
Protams, stāvoklis nav tik traģisks, kā varētu šķist, jo ir virkne organizāciju, to vidū bankas, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības, kam normatīvie dokumenti uzliek par pienākumu daļu aktīvu veidot no valstu obligācijām, tomēr ar šādām saistībām neapgrūtinātus investorus vērtspapīri ar zemu ienesību parasti interesē tikai ārkārtas gadījumos, par vērtspapīriem ar negatīvu ienesīgumu nemaz nerunājot. Rezultātā kombinācija - vāja valūta un zems vērtspapīru ienesīgums - ļauj prognozēt vērienīgu līdzekļu aizplūšanu no eirozonas - kā uzskata DB, tie varētu būt līdz 150 miljardiem eiro katru ceturksni tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz eirozonas valstu ekonomikām.