Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās likt šķēršļus potenciālo islāma kareivju vervēšanai un ceļošanai uz Sīriju un Irāku. Arī valstis ārpus Eiropas strādā, lai to pilsoņi nepievienotos radikālajiem grupējumiem ārvalstīs.
Amerikāņi nobažījušies
ASV, kas pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem pasludināja karu pret terorismu, vairākkārt norādījušas, ka Eiropas valstīm ir jādara vairāk, lai atturētu savu pilsoņu pievēršanos radikālajam islāmam un pievienošanos tādiem Sīrijas pilsoņkarā iesaistītiem islāmistu grupējumiem kā Nusras fronte un Islāma valsts, ko līdz šim pazina kā Irākas un Levantes (Sīrijas) islāma valsti.
Saskaņā ar Eiropas valstu izlūkdienestu un islāma terorisma pētnieku sniegtajiem datiem Sīrijā un tagad arī Irākā radikālo grupējumu sastāvā cīnās 2000-3000 Eiropas valstu pilsoņu. Visvairāk - ap 800 - kaujinieku nāk no Francijas. Lielbritānijas militārais izlūkdienests MI6 konstatējis aptuveni 500 Sīrijā karojošu islāmistu ar britu pasi, raksta izdevums The Week. Vācija lēš, ka Sīrijā karo 300 tās pilsoņu.
ASV, kas apgalvo, ka džihādistu rindās Sīrijā cīnās aptuveni simts amerikāņu, satraucas par Eiropas sabiedroto nespēju apturēt savu pilsoņu došanos uz ārvalstīm, lai iesaistītos «svētajā karā». Daudzām Eiropas valstīm ir bezvīzu režīms ar ASV, tādēļ amerikāņi baidās, ka nākotnē Sīrijā un citviet karojuši islāma radikāļi ar Eiropas valstu pasi kabatā var ierasties ASV un mēģināt veikt terora aktu.
Eiropieši aptvēruši risku
Eiropas valstis pašas ir aptvērušas, kādu risku to nacionālajai drošībai var radīt pilsoņi, kuri ir pabijuši islāmistu nometnēs vai reālos kara apstākļos Sīrijā un citviet.
«Kad viņi atgriezīsies, kauju nogurdināti vai [psiholoģiski] traumēti, viņi var kļūt par uzbrucējiem, par teroristiem,» uzskata Nīderlandes Galvenās izlūkošanas un drošības pārvaldes direktors Roberts Berthole. «Viņi var kļūt aktīvi rīt, nākamnedēļ, bet tas var notikt arī pēc četriem pieciem gadiem.»
Pagājušajā nedēļā astoņas ES dalībvalstis - Beļģija, Lielbritānija, Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Spānija - vienojās par koordinētu rīcību, lai nepieļautu savu pilsoņu pievienošanos islāma ekstrēmistu grupējumiem tādās nemieru pārņemtās valstīs kā Sīrija, Irāka, Somālija un Sudāna.
Valstis ir apņēmušās apzināt pilsoņus, kuri jau ir pievienojušies islāmistu grupējumiem ārvalstīs, un tos, kuri gatavojas to darīt. Iegūtā informācija tiks nodota pārējām valstīm, lai apgrūtinātu potenciālo kaujinieku izbraukšanu no Eiropas un novērotu tos, kuri atgriežas, lai vajadzības gadījumā viņus aizturētu.
Lielu uzmanību pievērsīs virtuālajai telpai, ko islāmisti izmanto propagandas un rekrutēšanas nolūkos. ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrema sākusi sarunas ar interneta uzņēmumiem Google, Twitter un Facebook par vēršanos pret islāma radikāļu aktivitātēm kibertelpā, vēsta DW.
Francija plāno aizliegt izbraukt no valsts pilsoņiem, kurus tur aizdomās par kontaktiem ar džihādistu grupējumiem, un vēlas atļaut bez tiesas lēmuma slēgt interneta vietnes, kas attaisno terorismu. Nīderlande un Lielbritānija draudējušas anulēt pasi pilsoņiem, kas gatavojas pievienoties islāma radikāļiem ārvalstīs.
Turcija, ko daudzi Rietumvalstu islāmisti izmanto, lai nokļūtu Sīrijā un Irākā, pastiprinājusi drošības pasākumu robežā ar abām kaimiņvalstīm un ievāc informāciju no vairākiem simtiem ģimeņu, kuru atvases ir pievienojušās islāma kaujiniekiem Sīrijā. Ankara apgalvo, ka Sīrijā karo 600 līdz 700 Turcijas pilsoņu.