Iegūst galēji labējie
Jau ilgāku laiku pirms uzbrukuma Charlie Hebdo vairākās Rietumeiropas valstīs pieauga pretislāma un pretimigrantu noskaņojums. To lielā mērā veicināja hroniskās ekonomiskās problēmas un augstais bezdarbs Eiropā, ko sev par labu izmanto populistiski un galēji labēji spēki. Nesekmīgi izrādījušies šo valstu valdību centieni pilnvērtīgi iekļaut savā sabiedrībā imigrantus, no kuriem daļa jūtas kā zemākas šķiras pilsoņi, tādēļ kļuvuši par vieglu ēsmu Rietumiem naidīgām ideoloģijām, piemēram, radikālajam islāmam.
Francijā, kuras aptuveni piecus miljonus lielā musulmaņu kopiena (7,5% no 65 miljoniem iedzīvotāju) ir lielākā Eiropā, populārākā politiķe ir Marina Lepena, kas vada eiroskeptisko un pret imigrantiem noskaņoto partiju Nacionālā fronte. M. Lepena atklāti vaino imigrantus Francijas rekordaugstajā bezdarbā un augošajā sociālajā nevienlīdzībā.
Atšķirībā no sociālistu prezidenta Fransuā Olanda, kurš pēc uzbrukuma izdevumam centās atturēt frančus no musulmaņu kopienas demonizēšanas, viņa paziņoja, ka Francijas valdībai «skaļi un skaidri» jāvēršas pret islāma fundamentālismu.
Vācijā popularitāti iekarojošā kustība Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju (PEGIDA), par kuras bastionu kļuvusi valsts austrumu pilsēta Drēzdene, pēc terora akta Parīzē norādīja, ka ir brīdinājusi par islāmistu draudiem Eiropai. «Islāmisti Francijā parādīja, ka nav spējīgi dzīvot demokrātijā, bet kā risinājumu redz vardarbību un nāvi,» teikts PEGIDA paziņojumā.
Pagājušajā nedēļā publicētajā aptaujā, kas veikta novembrī, 61% Vācijas iedzīvotāju atzinuši, ka «islāmam nav vietas Rietumos», savukārt 57% respondentu apgalvoja, ka jūtas «islāma apdraudēti».
Arī Zviedrijā, kas gadiem bijusi piemērs pret iebraucējiem atvērtai valstij, augusi nepatika pret imigrantiem un musulmaņiem. Pēdējās nedēļās valstī ļaunprātīgi aizdedzinātas vismaz trīs mošejas. Pēdējās parlamenta vēlēšanās 13% zviedru atbalstīja partiju Zviedru demokrāti, kas iestājas pret valsts liberālo imigrācijas politiku.
Paredz polarizāciju
Eiropas musulmaņi un eksperti brīdina, ka var pieņemties spēkā vārdiski un pat fiziski uzbrukumi islāmticīgajiem.
«Jebkurš incidents, līdzīgs Parīzē piedzīvotajam, pielies eļļu ugunij,» uzskata Vācijas Māršala fonda pētnieks Jorgs Forbrigs. «Radikālās kustības to izmantos kā iespēju, lai paziņotu, ka islāms apdraud mūsu valstis.»
Vācijas Federālās Drošības politikas akadēmijas mācību direktors Karls Heincs Kamps pirms uzbrukuma Parīzē prognozēja, ka šādi notikumi veicinās atbalstu tādām kustībām kā PEGIDA. «Šāda veida kustība Vācijā eksplodēs, kad pie mums notiks pirmais lielais islāmistu uzbrukums,» K. H. Kamps decembrī sacīja Bloomberg. «Atbalsts tai pieaugs desmitkārtīgi pēc tam, kad Ķelnē vai Berlīnē tiks nogriezta pirmā galva.»
Prestižās Londonas universitātes King's College Starptautiskā radikalizācijas pētījumu centra direktors Pēters Noimans šo uzskata par «bīstamu brīdi Eiropas sabiedrībām». «Ja šādu uzbrukumu skaits pieaugs, un es uzskatu, ka tā notiks, mēs tuvākajos gados pieredzēsim tālāku Eiropas valstu sabiedrību polarizāciju,» viņš sacīja izdevumam The New York Times, piebilstot, ka tādā gadījumā lielākie cietēji būs vienkāršie musulmaņi.
Arī ierindas eiropieši atzīst, ka viņu vidū var augt pretislāma noskaņojums. «Mums apgalvo, ka islāms iestājas par Dievu, par mieru, bet, kad mēs redzam citu islāmu ar džihādistiem, tad es nemanu mieru, bet naidu,» Parīzes iedzīvotājs Didjē Kantā sacīja The New York Times. «Tādēļ mēs nespējam pateikt, kurš ir īstais islāms.»
Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Daniels Kons-Bendits prāto, ka Rietumeiropā augošā islamofobija saistīta ar bailēm, ka tradicionālā kultūra piedzīvo nenovēršamas pārmaiņas.