Vēl pirms oficiālās atklāšanas vakar notika vairākas nozīmīgas tikšanās. Vienā no tām EK priekšsēdētājs Ž. K. Junkers neslēpa, ka liek lielas cerības uz Latviju kā prezidējošo valsti. «Pēc pieredzes varu teikt, ka mazo valstu prezidentūras bieži vien ir krietni veiksmīgākas nekā lielo valstu,» viņš sacīja, paskaidrojot, ka mazās valstis spēj fokusēties uz svarīgākajiem jautājumiem.
Dialogs ar iedzīvotājiem
Viens no jaunumiem, ko EK piedāvās iedzīvotājiem, Latvijai sākot prezidentūru, būs sabiedrības ciešāka saikne ar Eiropas komisāriem. EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss uzsver - ES nav tikai Brisele, tāpēc komisāriem būtu jāvelta vairāk laika, tiešā veidā uzklausot dalībvalstu pilsoņu domas un problēmas.
Vakar Rīgas Latviešu biedrības namā notikusī cikla Dialogs ar iedzīvotājiem diskusija būs aizsākums daudzām citām līdzīgas formas diskusijām visā ES. Tā pulcēja daudz interesentu, arī dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš Dienai arī līdzšinējo komunikāciju ar EK uzteica kā labu. Pastāvot dažādas informācijas platformas, ko uzņēmēji var izmantot, tikai pašiem jācenšas tās apzināt. Viņš arī uzskata, ka kopumā Latvija no prezidentūras ES būs liela ieguvēja. Līdz ar viesu skaita palielināšanos, labumu jutīs arī restorānu un viesnīcu sektors. Tāpat Latvijas uzņēmējdarbību sekmēs dažādi iepirkumi.
«Šeit gan jābūt uzmanīgiem ar to, kā mēs iepirkumus organizējam. Bija negatīvs piemērs ar suvenīru iepirkumiem. Latvija kā prezidējošā valsts nevis uzdāvināja kaut ko, kas tiešām izceļ Latvijas ražotāju konkurētspēju, bet bija iepirkusi linu šalles, kas ražotas Lietuvā no Baltkrievijas materiāla. Tad rodas jautājums - vai tiešām mēs nespējam organizēt iepirkumu tā, lai Latvijas suvenīrs tiešām būtu vietējais. Vai tad mēs paši nespējam ražot šalles?» retoriski vaicā J. Endziņš, norādīdams, ka, pārdomāti organizējot iepirkumus, mēs dotu iespēju izcelties vietējiem uzņēmējiem un viņu idejām.
Kameras priekšsēdētājs uzsver vēl kādu ieguvumu - Latvija kā prezidējošā valsts ir spējīga ietekmēt prioritātes un darbakārtību: «Mēs varam mēģināt likt lielāku uzsvaru uz tiem ES politikas jautājumiem, kas mums ir aktuāli.»
Nemaz neuzaicina
Zemnieku Saeima (ZS) uz diskusiju aicināta netika. Par to nelielu rūgtumu pauž ZS pārstāve Maira Dzelzkalēja. EK Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa uzreiz gan norāda, ka tikšanās bijusi brīvprātīga. Kaut gan tika sūtīti arī ielūgumi, arī tie, kas uzaicinājumus nesaņēma, varēja pieteikties.
M. Dzelzkalēja atzīst, ka līdz šim ZS pārstāvjiem bijusi laba komunikācija ar EK līderiem, vien pērn veiktās reformas sociālajā dialogā sāk sagādāt raizes. «Lauksaimnieku organizācijas un ražotāji nav apmierināti, jo sanāk tā, ka uz citu nozaru rēķina viņu īpatsvars ir samazināts. Vides grupā Eiropas lauksaimniekiem ir tikai deviņas vietas. Tas nozīmē, ka Latvijai vispār nav iespējas izteikties. Kā mēs varam aizstāvēt savu viedokli, ja sociālajā dialogā izteiktu pārsvaru ņem vides organizācijas? Ir bažas, ka mēs ražošanai vispār nekādu atbalstu nevarēsim vairs iegūt.»
Krietni pozitīvāk uz notiekošo raugās pensionāri. Lai nepalaistu garām iespēju tikties ar Eiropas vadītājiem, diskusijā piedalījās arī Rīgas aktīvo senioru alianses vadītāja Terēzija Mackare. Viņa Dienai uzsver, ka nemaz necer, ka EK sāks pievērst lielāku uzmanību pensionāru problēmām, taču ir runa par citiem ieguvumiem. «Mēs iegūsim pieredzi sadarbībai ar citu valstu senioru organizācijām. Savstarpēji mācoties cits no cita, mēs iegūsim ļoti daudz, un to mums dod apstāklis, ka Latvija ir prezidējošā valsts.» Viņa komunikāciju ar EK pārstāvjiem dēvē par atvērtu. Senioriem jau ir gatavs ierosinājums radīt kompetenču centru, lai varētu veidot aktīvāku dialogu arī ar vietējiem - gan valdības pārstāvjiem, gan nevalstiskajām organizācijām.
Paredzams, ka prezidentūras laikā Latvijā norisināsies aptuveni 200 dažādu pasākumu, to apmeklēs vismaz 25 000 ārvalstu politiķu un amatpersonu, kā arī aptuveni 700 žurnālistu.