Arī Dienas uzrunātie uzņēmumu vadītāji norāda, ka Eiropas Savienības tautsaimniecībai kopumā prognozē kritumu. To ietekmē gan Brexit, gan neskaidrā situācija ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Runājot par citiem reģioniem, izaugsme tiek prognozēta ASV ekonomikai, turpretim attiecībā uz Ķīnas tautsaimniecību tiek gaidīta izaugsmes tempu samazināšanās, lai gan šī lielvalsts vēl joprojām būs spēcīgs spēlētājs uz ekonomiskās skatuves.
ASV un Ķīnas tirgus
Šajā situācijā, domājot par sava biznesa pielāgošanu ne tik spīdošajai globālajai ekonomikai, uzņēmumu vadītāji uzsver, ka svarīgākais ir eksporta tirgu diversifikācija, lai kāda reģiona lejupslīde neiedragātu uz to eksportējošo uzņēmumu attīstību. Tas nozīmē, ka līdztekus stagnējošajai Eiropas Savienībai aizvien aktīvāk tiek meklēti citi eksporta tirgi, galvenokārt skatienus vēršot uz ASV, Ķīnu un Tuvajiem Austrumiem.
Uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atzīst, ka tuvākajā nākotnē Eiropas ekonomisko attīstību redz ar mīnusa zīmi. «To ietekmē gan saspringtās attiecības ar Krieviju, gan Brexit, gan arī bēgļu krīze. Tāpēc investoru nauda bēg uz drošākiem reģioniem, vispirms jau ASV. Tāpēc arī mūsu uzņēmuma komercdirektors šajās dienās atrodas Amerikā, lai izpētītu eksporta iespējas uz šo valsti. Man gan nav pārliecības par ASV ilgtermiņa izaugsmi, jo pašlaik tās panākušas uzrāvienu tikai uz tā rēķina, ka investoru nauda plūst prom no Eiropas. Perspektīvs ir arī Āzijas, īpaši Ķīnas, tirgus. Taču tajā mēs sastopamies ar negodīgu konkurentu rīcību, kuri savu produkciju Ķīnai piegādā par dempinga cenu un turklāt sliktā kvalitātē, tādējādi sabojājot šo spēles laukumu,» stāsta A. Babris. Viņš arī min, ka valūtas devalvācijas dēļ pašlaik perspektīvi nav arī Krievijas un citu NVS valstu tirgi. «Mūsu uzņēmums pašlaik dzīvo standarta izdzīvošanas režīmā. Taču, protams, domājam par eksportu. Kā perspektīvākos var vērtēt ASV tirgu un Ķīnas tirgu,» norāda A. Babris.
Izmaksu samazināšana
Arī viena no vadošajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Accenture Latvija valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs bilst, ka Eiropas Savienības ekonomikas attīstība nākotnē pašlaik ir ļoti neskaidra tieši Brexit dēļ, jo nevienam nav īsti skaidrs, kāda būs turpmākā situācija nākotnē. Tieši tāpēc, skaidro M. Jegorovs, uzņēmumiem ir ļoti svarīgi domāt par savu eksporta tirgu diversifikāciju. Taču uzņēmējiem tas nav nekas jauns - jau Krievijas krīze iemācīja, ka ir bīstami biznesā būt atkarīgam tikai no viena eksporta tirgus. «Vēl viena tendence globālajā ekonomikā, kas notiek neatkarīgi no svārstībām, ir ekonomikas digitalizācija, kas rada jaunus izaicinājumus tradicionālajiem biznesa virzieniem. Piemēram, viesnīcu sektoru ļoti ietekmējusi tāda platforma kā Airbnb un citas tai līdzīgas interneta vietnes. Tas nozīmē, ka naktsmītņu bizness ir ļoti mainījies, un tā tas ir daudzās jomās,» stāsta M. Jegorovs.
Taujāts par Latvijas uzņēmumu eksporta iespējām, ja daudzviet pasaulē vērojama ekonomikas lejupslīde vai vismaz stagnācija, M. Jegorovs teic: «Bizness, kas nav balstīts tikai uz kādu aktuālo trendu, bet ir ilgtspējīgs, būs pieprasīts vienmēr. Krīze ir atsijājusi tos uzņēmumus, kuri nespecializējas un nemeklē savas nišas. Faktiski ikviena ekonomiskā lejupslīde ir pārbaude biznesam, pārbaude tam, vai biznesam ir piedāvājums, ko pieprasa tirgus, turklāt ne tikai attīstības augstākajā, bet arī zemākajā punktā. Latvijai ar tik mazu iekšējo tirgu un samērā mazo pirktspēju nav citu iespēju kā tikai orientēties uz eksportu. Mums jāprot izmantot vienotās valūtas un Eiropas Savienības vienotā iekšējā tirgus priekšrocības. Uzņēmumiem, kuri vēlas izaugsmi, jārada preces un pakalpojumi, kuri ir pieprasīti vismaz visā Baltijas reģionā,» ir pārliecināts M. Jegorovs. Tāpat viņš uzskata, ka viens no lielākajiem biznesa izaicinājumiem ir izmaksu samazināšana, jo «nupat izmaksu līmenis, piemēram, Neapolē un Rīgā, ir ļoti līdzīgs, kas nav mums par labu. Jāteic, ka Rietumeiropas valstis ir ļoti aktīvi strādājušas pie ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksu samazināšanas, efektivizējot darba procesus. Latvijas problēma ir arī biroja telpu trūkums un deficīta radītās biroju augstās īres izmaksas. Ja mēs šai ziņā zaudējam Viļņai un Tallinai, kā arī Prāgai un Varšavai, tas ir sitiens mūsu konkurētspējai», skaidro M. Jegorovs.
Noieta tirgus - Turcija
Globālā loģistikas uzņēmuma DHL Express rīkotājdirektore Sņežina Kazakova arī ir pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē perspektīvākais tirgus nebūs Eiropas Savienība, bet gan Ķīna. «Ir bažas, ka varētu samazināties uzņēmumu sūtījumi Eiropas Savienības iekšienē. Taču mēs to ceram kompensēt ar aizvien pieaugošajiem e-komercijas apjomiem. Īpaši strādājam pie Ķīnas preču izplatīšanas, jo tur atrodas gan tik liels interneta tirgotājs kā Alibaba, gan arī Amazon tur ir izveidojies savu centru,» min S. Kazakova.
Savukārt viena no vadošajiem metāllūžņu pārstrādātājiem Liepājā bāzētā uzņēmuma Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa bilst, ka savu produkciju jau kopš 2008. gada krīzes vairs neeksportē uz Eiropas Savienību, jo ražošana tajā vēl nav atguvusies, līdz ar to ļoti zems ir arī pieprasījums pēc izejvielām. «Mūsu galvenais noieta tirgus nu jau labu laiku ir Turcija, kam seko Ķīna, Honkonga un Pakistāna. Tā kā šajās valstīs metālapstrādes rūpniecība strādā ar pilnu jaudu, savas izejvielas tur mēs varam pārdot vienmēr, jautājums, protams, ir - tikai par kādu cenu. Šajā nestabilajā situācijā mums par labu nāk tas, ka esam neliels piegādātājs, piemēram, Turcijai mēs piegādājam izejvielas pusmiljona tonnu apmērā, taču Turcija kopumā patērē vairākus miljonus tonnu. Tā ka mūsu samērā nelielajam eksportam pircēji būs vienmēr. Tikai, kā jau minēju, jautājums ir par cenu. Tāpēc domājam par izmaksu samazināšanu un meklējam, kur metāllūžņus pārstrādei varētu iepirkt lētāk. Pašlaik tos pārsvarā importējam no Skandināvijas,» stāsta I. Ozoliņa. Taujāta par eksporta iespējām uz ASV tirgu, I. Ozoliņa skaidro, ka tur ir daudz šķēršļu - gan ievedmuitas, gan kvotas. Viņa arī min, ka ASV tirgus ir ļoti protekcionistisks un, iespējams, situācija varētu mainīties vien tad, ja tiktu noslēgts brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un Eiropas Savienību.
Atšķirībā no citiem uzņēmējiem gana optimistisks ir farmācijas uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, kurš atzīst, ka to nosaka viņu produkcijas specifika. Proti, zāles cilvēkiem būs nepieciešamas vienmēr neatkarīgi no ekonomiskās situācijas. Tomēr arī Grindeks domā par savu eksporta tirgu diversifikāciju. Lai gan uzņēmums negrasās pamest Krievijas un citu NVS valstu tirgus, tomēr rūpīgi strādā arī pie eksporta pozīciju nostiprināšanas rietumvalstu tirgos, kā arī raugās uz noieta tirgiem Tuvajos Austrumos.
Jāpiebilst, PwC veiktā Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauja atklāj, ka 91% respondentu par lielāko draudu biznesam patlaban uzskata ģeopolitisko nenoteiktību.