Uzrunājot jauniešus, A. Maloss norādīja, ka vislielākās bažas viņam rada ES pilsoņu arvien lielāka neapmierinātība ar ES institūcijām. «Šogad esmu bijis vizītēs daudzās ES valstīs. Redzu, ka cilvēki līdz galam nav apmierināti ar to, kā strādā ES. Īpaši izteikti neapmierinātība izpaužas dienvidvalstīs, jo tās visvairāk ir cietušas no taupības pasākumiem, ko diktējusi Brisele. Protams, šie pasākumi bija nepieciešami, tos noteica apstākļi. Tomēr tie rada lielu neapmierinātību pilsoņos, un tas ir signāls visām ES institūcijām,» sacīja A. Maloss.
Jaunieši bez izvēles
Komitejas priekšsēdētājs īpaši izcēla jauniešu bezdarba problēmas. «Bažas par nākotni es redzu arī, raugoties uz savu dēlu. Jauniešiem dabūt darbu patiešām ir grūti. Jūs aizbraucat uz Spāniju un redzat, ka puse jauniešu ir bez darba, jūs aizbraucat uz Grieķiju - tur bez darba jau ir 60%, Portugālē tie ir 40%. Jā, Latvijā situācija ir labāka, bet tāpat tā nav spoža. Ja skatāmies visas savienības kontekstā, labi - jaunieši iegūst diplomu turpat Grieķijā vai Spānijā, arī Latvijā - bet, ja pašu valsts nespēj piedāvāt darbu, viņiem ir jābrauc prom. Protams, iegūt pieredzi ir labi. Arī es savulaik no Francijas pārcēlos uz Vāciju, lai studētu. Tomēr pašreizējā situācija atšķiras ar to, ka tolaik man bija iespēja izvēlēties palikt, šajā situācijā tādas nav. Un tas nav tas, par ko ES ir cīnījusies. Jā, es jūtos par to atbildīgs,» norādīja A. Maloss.
Viņš ir pārliecināts, ka jārestartē ekonomika. Vairāk jākoncentrējas uz investīcijām privātajā biznesā un vietējā ražošanā, jāattīsta iekšējais tirgus. Tāpat A. Maloss saka, ka jāiegulda vairāk līdzekļu, lai attīstītu indivīdu spējas, attīstot izglītības sistēmu: «Valstīs ir jāveic daudz reformu, tas attiecas arī uz Latviju. Bet galvenā problēma ir tā, ka ir veikti pārāk vērienīgi taupības pasākumi. Pārāk lieli taupības pasākumi iznīcina iespējas atjaunot ekonomiku.»
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis visai kritiski izsakās par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kuru vada Anrī Maloss, viņš norāda, ka komitejas laiks ir pagājis. «Katram sava taisnība, bet tā organizācija katrā ziņā pārtiek no ES nodokļu maksātāju naudas, lai varētu šādas vaimanas izplatīt,» neapmierinātību pauž P. Viņķelis. Viņš gan nenoliedz, ka uzticība Eiropas Savienībai mazinās. «Jā, kopumā ņemot, arī vārdam «Eiropa» uzticība mazinās. Cilvēki sagaida, ka Eiropa viņus izglābs no tām ekonomiskajām grūtībām, kurās viņi paši savu izvēļu dēļ ir nonākuši. Dalībvalstu valdības, kuras ievēl pilsoņi, nav spējušas veikt tās pārmaiņas, kuras šo valstu ekonomikās bija nepieciešamas, lai spētu konkurēt.»
Junkera plāns
Kā risinājumu P. Viņķelis piesauc Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plānu. «Viņi mēģinās atrast 300 miljardus eiro, no kuriem daļa būs publiskā nauda, kurai būtu jāpiesaista sešas līdz 10 reizes vairāk privātās naudas,» skaidro P. Viņķelis un norāda, ka plānam vajadzētu būt gatavam tuvākajos mēnešos, tiesa gan, aptuveno laiku, kad ES iedzīvotāji varētu just ekonomikas uzplaukumu, viņš nosaukt atturējās.
«Zemāk par zemi jau nenokritīsi,» Dienai teic pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, raksturojot jaunāko aptauju, kurā tūkstoš iedzīvotājiem jautāts, vai viņi jūtas piederīgi ES kā institūcijai. Tikai 12% savu piederību raksturojuši kā ļoti ciešu. Ja salīdzina ar citiem gadiem, tad šis skaitlis daudz nav mainījies, tieši tāda pati attieksme bija 2010. gadā, tad trīs nākamos gados tā piedzīvoja dažu procentu lejupslīdi. «Šis skaitlis nedaudz svārstās, tomēr tādas lielas piederības izjūtas mūsu iedzīvotājos nav,» secina A. Kaktiņš.