Ekonomikas eksperti spriež, ka valstiski beidzot jānosaka, kura institūcija runā par ārējo ekonomisko politiku, savukārt esošās nostādnes ir jākonkretizē. Nozaru ministrijas ārpolitikas debatēm savus ziņojumus nav iesniegušas, lai arī to tiešā pārraudzībā ir vairākas ar ES dažādos līmeņos saistītas jomas. Ārpolitikas debates jau otro gadu tiek rīkotas kā atgādinājums deputātiem, ka Saeimas nozīme dažādu ārpolitisku lēmumu pieņemšanā ir pietiekami būtiska, tādēļ jābūt atbilstošām kompetencēm.
ĀM sagatavotajā ziņojumā kā galvenās ārpolitikas prioritātes izvirzītas Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par ES budžetu nākamajam finanšu periodam, gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES padomē, kā arī Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbības padziļināšana un transatlantisko saišu stiprināšana. «Uzsvari ziņojumā ir salikti pareizie - šis ir izšķirīgs laiks, kad Latvijai jāatbalsta Eiropas finanšu stabilizācija, ja to neizdarīsim, citas lietas īstenot būs neiespējami,» spriež Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Dace Akule, kura arī norāda - ja Latvija neiesaistīsies ekonomikas stabilizācijas procesos, iestāšanās eirozonā varētu kļūt sarežģītāka.
Tomēr, lai arī skaidri ir nospraustas prioritātes, ĀM sagatavotajā ziņojumā trūkstot konkrētības, turklāt ekonomikas sadaļa ir atstāta novārtā, secina Dienas aptaujātie speciālisti. «Drošības lietas tiek apspriestas, taču acīmredzot ekonomikas sadaļa nav bijusi viena no pamattēmām,» spriež DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš gan norāda, ka ārējā ekonomiskā politika jau tradicionāli bijusi viens no «stīvēšanās objektiem», kurai institūcijai par šo jomu ir jāatbild, P. Strautiņš uzskata, ka tai būtu jābūt Ekonomikas ministrijai. Līdzīgi spriež arī politoloģe Žaneta Ozoliņa, norādot, ka ĀM nevar kļūt par EM aizstājēju, tās vietā norādot ekonomikas nostādnes. «Jāņem vērā, ka dzīvojam brīvā tirgus ekonomikas apstākļos un neviena ministrija nevar uzņemties atbildību, lai uzņēmēji tiktu ievesti tirgos, un viņiem pienest investīcijas,» saka Ž. Ozoliņa, norādot, ka ĀM atbildība ir izveidot platformu, kas koordinētu investīciju un tirgu apguvi, ko darīs arī Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome - to partnerinstitūcijas, tajā skaitā EM un ĀM, plāno izveidot līdz janvāra beigām. Viņa gan uzskata, ka ziņojumā ir gana daudz pieminēta ārpolitikas ekonomiskā dimensija, jo jāņem vērā, ka nelielas valsts rīcībā nevar būt stratēģiskā dokumenta, kas apmierinātu ikviena intereses. «Svarīgi, lai parādītos principiālas nostādnes, šajā dokumentā ir atsauces uz energopiegādi, infrastruktūras attīstību, sadarbību Baltijas jūras reģionā,» uzskata politoloģe.
Savukārt ekonomists Ojārs Kehris spriež, ka ziņojumā nekā nepareiza jau neesot, bet nav arī nekā ļoti konkrēta. Viņš min divus piemērus - lai arī par prioritātēm izvirzīta jaunu tirgu apguve Līča valstīs, Dienvidamerikā un Dienvidāzijā, šie milzīgie reģioni kā mērķa tirgus minēti arī iepriekš, taču gribētos saprast, kas konkrētajā jomā konkrēti tiks darīts. Līdzīgi par svarīgākajiem ekonomiskajiem projektiem - sašķidrinātās gāzes termināļa izvietošana Latvijā, Visaginas projekta attīstīšana Lietuvā un Rail Baltica tiek minēti kā veicamie projekti, taču konkrēti netiek formulētas Latvijas intereses eksporta un enerģētikas politikā. Arī O. Kehris norāda, ka Latvijā jau gadiem nav skaidrības, kura institūcija formulē ārlietu ekonomikas politiku, būtu nepieciešams, lai kāda ministrija uzņemtos šāda centra jomu. «Brīžiem var novērot tādu kā sacensību starp ĀM, EM un Satiksmes ministriju, un ir dīvaini, ka tik mazā valstī ministri izpaužas, nesaskaņojot pozīcijas,» saka ekonomists, norādot, ka, iespējams, ĀM varētu spēlēt lielāku lomu, taču starpinstitūciju veidota padome nebūtu labākais risinājums, jo «padomes bieži ir veids, kā jautājumus nekustināt».
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ē. Kalniņš skaidro, ka debates notiek vien otro gadu, ja tās novedīs pie rīcības un konkrētiem uzlabojumiem ārpolitikā, varētu piesaistīt arī citas ministrijas, taču viņš arī pieņem, ka no deputātiem varētu izskanēt iebildumi par lieku laika šķērdēšanu. Viņš norāda - ĀM sagatavotajā ziņojumā nav ekonomisko attiecību plaša izklāsta, jo pats ziņojums ir īss un koncentrēts, taču par ekonomiskajām prioritātēm ārpolitikā ceturtdien debatēs varēs izteikties deputāti. O. Ē. Kalniņš prognozē, ka galvenās tēmas, kas tiks diskutētas debašu laikā, būs ES finanšu stabilizācija, fiskālā politika, lauksaimniecības tiešmaksājumi un kohēzijas politika. ĀM sagatavoto ziņojumu jau izvērtējuši vairāki eksperti, kuri nav norādījuši, ka kāda joma būtu palikusi ārpus ministrijas norādīto prioritāšu loka. O. Ē. Kalniņš arī uzsver - Saeimas loma ārpolitikā līdz šim nav gana novērtēta, turklāt, ja politiķi atsevišķos jautājumos nav zinoši, debates kalpos par iemeslu atgādinājumam uzlabot kompetences.