Vairāki pētījumi ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē apstiprinājuši valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes rādītāju ciešo korelāciju ar tās izdzīvotāju izglītības līmeni. Lai arī Latvija šodien vairs nav nabadzīga valsts, tomēr nav arī pārtikusi - mēs negribam samierināties ar esošo dzīves līmeni, kāds tas ir šodien. Vēlamies tādu labklājību, kādu bauda Vācijas vai Skandināvijas iedzīvotāji. Taču valsts ilgtspējīgu ekonomiku veido pietiekams daudzums radošu, kritiski domājošu un uzņēmīgu cilvēku. Tāpēc mums visiem kopā jāiesaistās izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanā - gan ar savām idejām, gan ar katra aktīvu līdzdalību, atbalstot skolas un skolotājus. To, ka idejas ir, pierādīja nesen notikušais forums Idejas Latvijai, kas šogad bija veltīts tikai un vienīgi izglītības tēmai. Savukārt izglītības iniciatīva Iespējamā misija pierādījusi, ka skolēni ar prieku seko zinošiem, mērķtiecīgiem un radošiem skolotājiem. Esmu pārliecināts, ka jebkura izglītības sistēma ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji. Un ar to būtu jāsāk!
Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas izglītībā un tādējādi visas valsts attīstībā, jau šodien ir būtiski gan skolotājiem, gan vecākiem, gan jauniešiem, gan arī politiķiem vienoties, ko mēs Latvijā saucam par kvalitatīvu izglītību un kādus mērķus sev izvirzām, ko vēlamies kā valsts sasniegt. Liela loma šāda dialoga veicināšanā būs izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, kura noteikti pelnījusi mūsu atbalstu.
Šodien vairāk nekā 40% labu, zinošu skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Šo skolotāju darbs un ieguldījums ir ļoti nozīmīgs, bet kurš pēc pāris gadiem viņus aizstās, kurš veidos mūsu valsts nākotni vistiešākajā šī vārda nozīmē? Izglītības politikas uzdevums būtu radīt priekšnoteikumus, lai skolās nonāktu jauni līderi, kuri tic katra bērna spējām gūt panākumus, prasmīgi izmanto dažādas metodes, sniedz ne tikai zināšanas, bet attīsta arī dzīvē noderīgas prasmes. Tā varētu būt īpaša valsts programma jauno skolotāju piesaistei, sagatavošanai un atbalstam - sākot ar prestižu pedagoģisko programmu augstskolā un beidzot ar politiķu solījumu, ka pārskatāmā nākotnē skolotājiem būs nozīmīgi lielāks atalgojums.
Ja spēsim kopīgiem spēkiem dot pietiekami spēcīgu impulsu uzlabojumiem Latvijas izglītībā, mums nebūs jādiskutē par obligāto fizikas eksāmenu, jādibina privātas skolas vai jāsūta bērnus mācīties uz ārzemēm. Ticu, ka mēs spēsim izaudzināt paaudzes, kuras tic šai valstij, kuras Latvijā saredz savu nākotni, veido pasaulē konkurētspējīgu ekonomiku un ļauj plaukt mūsu kultūrai un valodai.
*Swedbank Latvijā vadītājs