Nevar taču būt tā, ka cilvēkam nav nekāda talanta un viņš ir nolemts būt par diletantu visās jomās. Ja morālas dabas jautājumi par valsts uzņēmumu līdzekļu ziedošanu pēc saņēmēju partijiskās piederības gan politiķiem, gan ierēdņiem ir par sarežģītu, tad tas ar uzviju kompensējas viņu neierobežotajās spējās būt ekspertiem gan kultūras, gan izglītības, gan sporta, gan arī labdarības jomā.
Diemžēl šī ekspertīze vairāk atgādina nelietderīgu valsts līdzekļu šķērdēšanu. Citādi grūti nosaukt garās daudzpakāpju procedūras izmantošanu, kurā jāpiedalās lielam skaitam, piemēram, Latvijas valsts mežu, Latvenergo, Latvijas dzelzceļa u.c. uzņēmumu darbinieku un ministriju ierēdņu, izvērtējot, kam ziedot līdzekļus no pakļauto uzņēmumu peļņas.
Var jau uzlabot un izstrādāt vienotus vērtēšanas kritērijus, izejot no prioritārajām sfērām, kam ziedot vispirms, taču tas neatrisinās problēmu. Ja jau politiķi līdz šim pamanījušies gādāt, lai nauda tiktu galvenokārt tiem, kuri viņu partiju kasei vai sirdij tuvāki, tad atradīs veidu, kā to darīt nākotnē.
Risinājums vienkāršs - visu likumā paredzēto peļņas daļu ieskaitīt kopējā budžetā un tālāk ļaut, lai īstie jomu eksperti sadala pēc valsts noteiktajām prioritātēm. Tas politiķiem liegtu iespēju nesodīti izmantot nodokļu maksātāju naudu sava tēla spodrināšanai, bet uzņēmumu darbiniekiem ļautu pildīt savus tiešos pienākumus.