Briseles maigā vara
Krievijas bruņotais iebrukums Gruzijā 2008. gada augustā pārsteidza vairumu rietumvalstu politiķu, neskatoties uz analītiķu, piemēram, pazīstamā britu žurnālista Edvarda Lūkasa, brīdinājumiem par Maskavas nodomu nepieļaut tās tuvāko kaimiņu tuvināšanos Rietumiem.
Pēc Gruzijas notikumiem tieši K. Bilts un R. Sikorskis nāca klajā ar kopīgu iniciatīvu par ES «maigās varas» stratēģiju postpadomju valstīs, kuras Krievija uztver kā savu «dabisko ietekmes zonu». 2009. gada maijā Prāgā notika samits, kurā tolaik vēl 27 ES dalībvalstis vienojās ar sešām bijušajām padomju republikām - Ukrainu, Armēniju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Gruziju un Moldovu - par Austrumu partnerības programmas izveidošanu.
Nebija noslēpums, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma šīs valstis nav aizgājušas pa demokrātisku attīstības ceļu Rietumu izpratnē, tādēļ ES tās aicināja ievērot cilvēktiesības un vārda brīvību, kā arī nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību. Apmaiņā pret to Brisele apsolīja šo valstu pilsoņiem atvieglotus ceļošanas noteikumus ES teritorijā un nodrošināt šo valstu uzņēmumiem pieeju bloka vienotajam tirgum.
Diemžēl ne vienmēr Austrumu partnerības programmas valstu vadītāji ir spējuši pildīt ES dotos solījumus. 2010. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās kārtējo reizi uzvarēja autoritārais Aleksandrs Lukašenko, milicija Minskā ar spēku apspieda opozīcijas atbalstītājus, kuri protestēja pret, viņuprāt, viltotajiem balsojuma rezultātiem.
Savukārt pērnā gada nogalē toreizējam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam pakļautās spēka struktūras Kijevas Neatkarības laukumā atklāja uguni uz protestētājiem, kuri vairākas nedēļas protestēja pret valsts galvas lēmumu neparakstīt asociācijas līgumu ar ES.
Programmai ir arī panākumi, jo šogad jūnijā ES parakstīja asociācijas līgumus ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, kas nākotnē vēlas kļūt par bloka dalībvalstīm.
Paredz grūtus laikus
Krievija kopš Austrumu partnerības pirmsākumiem ir iebildusi pret to un centusies atturēt kaimiņvalstis no tuvināšanās ES. K. Bilts un R. Sikorskis bija vieni no redzamākajiem Maskavas agresīvās ārpolitikas kritiķiem ES, tādēļ viņu aiziešana no ārlietu ministru posteņiem radījusi bažas par Austrumu partnerības programmas nākotni.
«Baidos, ka bez Bilta un Sikorska, bet ar Federiku Mogerīni ES ārlietu vadībā mēs piedzīvosim sākumu ļoti grūtiem laikiem Rietumu politikā pret austrumiem,» raksta rumāņu izdevuma Revista 22 žurnālists Armands Gošu. Čehijas laikraksta Hospodￃﾡřskￃﾩ noviny ārpolitikas analītiķis Martins Ehls uzskata, ka ES ieiet laikmetā, kad tai visvairāk būtu nepieciešamas šo pieredzējušo politiķu balsis.
Lietuviešu ziņu portāla Delfi.lt žurnālists Jons Baltadonis savā komentārā Austrumu partnerība ir mirusi. Lai dzīvo Austrumu partnerība raksta, ka R. Sikorska un K. Bilta iniciētais ES Austrumu partnerības projekts ir jāreformē: «ES ir jāmaina taktika un jārīkojas izlēmīgi, investējot demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību konsolidācijā kaimiņos, jo tas paliek vienīgais veids, kā pasargāt ES no sadalīšanās un tiešas militāras konfrontācijas.»
Apgalvojumiem par ES Austrumu partnerības nāvi nepiekrīt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kura vadītā ministrija sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm pasludinājis par Latvijas ārpolitikas prioritāti. «Austrumu partnerība ir pārmaiņu priekšā, tādēļ ir vērts to reformēt,» ministrs sacīja sarunā ar Dienu, piebilstot, ka nākamgad Rīgā paredzētajā Austrumu partnerības samitā varētu iezīmēt jaunu programmas kursu.