Neatbilda noteikumiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka Krievija atsakās no 32 miljardus eiro vērtā projekta turpināšanas, tā izgāšanā vainojot ES. «Mēs redzam, ka tiek radīti apstākļi, lai nepieļautu projekta realizāciju,» sacīja Kremļa saimnieks. «Ja Eiropa to nevēlas, tad tas nenotiks.» South Stream projekta virzība apstājās jūnijā, kad toreizējā Bulgārijas valdība padevās ES un ASV spiedienam un iesaldēja darbus, kas saistīti ar cauruļvada būvniecību.
Krievijas gāzes monopoluzņēmumam Gazprom bija jāuzbūvē 2400 kilometru garš gāzes cauruļvads, kas no Krievijas caur Melno jūru stieptos līdz Bulgārijai un tālāk caur Serbiju, Ungāriju un Slovēniju aizvītos līdz Austrijai. Tādējādi tiktu apieta Ukraina un novērstas tādas krīzes kā 2009. janvārī, kad Centrāleiropas un Dienvideiropas valstis palika bez Krievijas gāzes, jo Kijeva un Maskava nespēja vienoties par gāzes piegādes cenu.
ES neiebilda pret pašu projektu, kā apgalvo V. Putins, bet Briselei bija bažas par tā iespējamo neatbilstību ES enerģētikas tirgus liberalizācijas noteikumiem jeb tā sauktajai Trešajai enerģētikas paketei, kas nosaka, ka dabasgāzes ražošanas un piegādes darbības ir jānodala no piegādes tīklu pārvaldes.
South Stream gadījumā Gazprom piederētu 50% akciju piegādes tīklu operatorā, kas ir pretrunā ar ES nosacījumiem, ka tīkla operatoram jābūt neatkarīgam, lai tas būtu ieinteresēts ļaut izmantot tīklu pēc iespējas vairāk ražotājiem.
Brisele un Vašingtona arī nebija mierā, ka cauruļvada būvniecību Bulgārijā veiks konsorcijs, kura viens no dalībniekiem ir Krievijas uzņēmums Strojtransgaz. Kādreizējais Gazprom meitasuzņēmums pieder tuvam V. Putina draugam Genadijam Timčenko un ir pakļauts ASV sankcijām, kuras ieviesa pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Arī Bulgārijas jaunā valdība, kas nāca pie varas pēc oktobrī notikušajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, atteicās dot zaļo gaismu South Stream būvniecībai, kamēr Krievija nebūs atrisinājusi domstarpības ar ES.
Jāizvērtē alternatīvas
Ņemot vērā ES nozīmīgo lomu Krievijas lēmumā anulēt South Stream projektu, Briselei būtu ātri jāreaģē un jāaplūko iespējamās alternatīvas, lai nodrošinātu Dienvideiropai un Centrāleiropai drošus gāzes piegādes ceļus, uzskata eksperti. «Atbildība gulsies uz Eiropu,» ir pārliecināta Krievijas enerģētikas politikas analītiķe Emīlija Stromkvista no politisko risku izpētes uzņēmuma Eurasia Group.
Kā dzīvotspējīgākā alternatīva tiek minēts ASV un ES savulaik atbalstītais cauruļvads Nabucco, kas apgādātu Eiropu ar gāzi no Kaspijas jūras. Projekts pērn tika ielikts atvilktnē, jo South Stream dēļ tam neredzēja ekonomisku pamatojumu.
Slovākijas cauruļvadu operators Eustream, kas sadarbojas ar vairākiem gāzes piegādātājiem, šonedēļ paziņoja, ka strādā pie savienojuma veidošanas ar Ukrainu, Rumāniju, Balkānu valstīm un Turciju. Iecerētais cauruļvadu tīkls izmantotu pašreizējo infrastruktūru, bet papildu būtu jāizbūvē aptuveni 600 kilometru cauruļvadu, kas izmaksātu 750 miljonu eiro, raksta wsj.com.
Kā vēl viena iespēja aplūkota sašķidrinātās gāzes rūpnīcas celtniecība Horvātijai piederošajā Krkas salā. Rūpnīcai izejmateriālu piegādātu ar tankkuģiem no Kataras, Alžīrijas vai pat ASV, pārstrādāto gāzi pēc tam transportētu uz Ungāriju un Balkāniem. Projektam ir spēcīgs ASV valdības atbalsts.
Jau desmit gadu norit darbs pie Transadrijas gāzes cauruļvada, kas, tāpat kā Nabucco cauruļvads, Dienvideiropā nogādātu gāzi no Azerbaidžānas kontrolētajiem dabasgāzes ieguves laukiem Kaspijas jūrā.