Atbildot uz Krievijas rīcību Ukrainā, Brisele cenšas paātrināt Moldovas integrāciju ES. No pirmdienas Moldovas pilsoņi Šengenas zonas valstīs varēs ieceļot bez vīzas, bet jūnijā ES ar Kišiņevu plāno parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu.
Simbolisks solis
Moldova kļuvusi par pirmo no sešām ES Austrumu partnerības valstīm, kuras iedzīvotāji bez vīzām varēs ieceļot Šengenas zonā, kurā ietilpst 22 no 28 ES dalībvalstīm un Šveice, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina.
Moldovas pilsoņi ar jaunajām biometriskajām pasēm, kuras masveidā izsniedzot arī Piedņestras iedzīvotājiem, bez vīzas drīkstēs uzturēties Šengenas zonā līdz 90 dienām. Līdz šim ik gadu aptuveni 55 tūkstoši moldāvu pieprasījuši vīzu iebraukšanai ES teritorijā.
Bezvīzu režīms attiecas tikai uz ceļošanu, nevis iespēju strādāt kādā no ES dalībvalstīm. Tomēr 34% Moldovas iedzīvotāju uzskata, ka bezvīzu režīms viņiem paver iespēju doties labākas dzīves meklējumos uz ES, vēsta BBC. Aptuveni pusei no galvaspilsētas Kišiņevas iedzīvotājiem pret jauno iespēju ir neitrāla attieksme, jo daudziem rocība neļauj ceļot, bet citiem kabatā ir Rumānijas vai Bulgārijas pase, kas jau ļāva brīvi pārvietoties ES.
ES un Moldovas līderi uzskata, ka bezvīzu režīms ir vairāk simbolisks solis pretī dziļākai valsts integrācijai savienībā. Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke cer, ka ES iedvesmotās reformas un bezvīzu režīms ļaus atrisināt «iesaldēto konfliktu» ar Piedņestru, padarot Moldovu pievilcīgāku separātiskā reģiona iedzīvotājiem.
Marta beigās notikušajā ES samitā nolēma, ka asociācijas līgums ar Moldovu un Gruziju jāparaksta ne vēlāk kā jūnijā. Pagājušajā nedēļā Kišiņevu apmeklēja Vācijas un Francijas ārlietu ministri, kuri apliecināja ES gatavību parakstīt vienošanos.
Piedņestras kārts
Tajā pašā laikā nesnauž arī Krievija, kam ir pretenzijas pret Moldovas integrāciju ES. Tāpēc Maskava aizvien aktīvāk izspēlē Piedņestras kārti. Krievijas vicepremjers un prezidenta īpašais pārstāvis Piedņestrā Dmitrijs Rogozins nedēļas nogalē paziņoja, ka 9. maijā ieradīsies Piedņestras galvaspilsētā Tiraspolē uz militāro parādi par godu Uzvaras dienai.
Viņš arī nesen sacīja, ka reģions, kurā mīt aptuveni 200 tūkstošu Krievijas pilsoņu, bet kuram nav robežas ar Krieviju, piederot Kremļa iedomātajai «krievu pasaulei», jo dvēselē visi 500 tūkstoši Piedņestras iedzīvotāju esot Krievijas pilsoņi. «Viņi visi ir mūsu tautieši, mūsu cilvēki, daļa no krievu pasaules,» D. Rogozinu citē Radio Brīvība.
Moldāvu politologi uzskata, ka Maskavai Piedņestra ir tikai instruments politisko mērķu sasniegšanai. «Ar šo instrumentu - Piedņestrā atrodas krievu karaspēks un specdienestu aģenti - Maskava viegli var destabilizēt situāciju Odesas apgabalā Ukrainā, nemaz nerunājot par Moldovu,» ir pārliecināts analītiķis Oazu Nantojs.
Viņaprāt, reāls ir scenārijs, ka Krievija centīsies sagrābt un anektēt Ukrainas dienvidaustrumus un daļu Moldovas teritorijas.