ES ietekmīgākās dalībvalsts - Vācijas - vadītāja Angela Merkele uzskata, ka viens no bloka lielākajiem izaicinājumiem ir milzīgās bēgļu straumes, kas Eiropas virzienā plūst no militāro konfliktu skartajiem kaimiņu reģioniem. Apvienotās Nācijas aicinājušas ES pastiprināt klātbūtni Vidusjūrā, kuras ūdeņos regulāri iet bojā bēgļi, kas saviem spēkiem cenšas nonākt Eiropā.
Pievilcīgs galamērķis
EK prezidents Ž. K. Junkers līdz šim ir demonstrējis izpratni par nepieciešamību sakopot ES spēkus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar migrāciju. Viņš ir izpildījis pirms apstiprināšanas amatā doto solījumu izveidot par migrāciju atbildīgā ES komisāra posteni, ko ieņem grieķis Dimitrs Avramopuls.
Ž. K. Junkers uzskata, ka ES nepieciešama jauna legālās migrācijas politika, lai risinātu kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas saistīts ar zemo dzimstību un iedzīvotāju novecošanu. «Vēlos, lai Eiropa kļūtu par tikpat pievilcīgu migrantu galamērķi kā Austrālija, Kanāda un ASV,» teikts viņa sagatavotajā dokumentā Jauns sākums Eiropai.
Viņš arī uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jāstrādā pie vienotas bēgļu politikas, lai tiktu galā ar aizvien pieaugošo patvēruma meklētāju skaitu, kas ik gadu nonāk Eiropā. Tajā pašā laikā EK vadītājs uzsver vajadzību stiprināt Eiropas ārējās robežas, lai kontrolētu nelegālo imigrantu pieplūdumu, kam pašlaik ik gadu tiekot tērēti tikai 90 miljoni eiro.
Migrācija kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem politiskās dienaskārtības jautājumiem daudzās ES dalībvalstīs. Piemēram, Vācijas koalīcijas valdībā ietilpstošā Sociāldemokrātiskā partija piedāvājusi jaunu imigrācijas likumu, kas kontrolētu darbaspēka pieplūdumu no valstīm ārpus ES. Valdības vadītāja A. Merkele šonedēļ paziņoja, ka svarīgāki par jauno imigrācijas likumu ir jautājumi, kas saistīti ar bēgļiem.
Bēgļu skaits augšot
Tieši Vācija ir iecienītākais bēgļu galamērķis Eiropā. No vairāk nekā 434 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kas aizpērn ieradās ES, 126 tūkstoši nonāca Vācijā. Francijā, kas bija otra populārākā bēgļu pieturvieta, saņemts gandrīz divreiz mazāks patvēruma pieprasījumu skaits - 66 tūkstoši, liecina ES oficiālā statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.
Baltijas valstis ir viens no mazāk iecienītajiem patvēruma meklētāju galamērķiem. Latvija 2013. gadā uzņēmusi tikai 195 patvēruma prasītājus, bet Igaunija vēl mazāk - 95. Lietuvā nonākuši 400 patvēruma meklētāji.
ES dalībvalstīs lielākais patvēruma meklētāju skaits bija no pilsoņkara plosītās Sīrijas. Aizpagājušajā gadā bloka dalībvalstu aizsardzību lūguši vairāk nekā 50 tūkstoši sīriešu. Nākamais lielākais patvēruma pieprasītāju skaits bija no Krievijas - 41 tūkstotis, lai gan šajā valstī nenotiek karš.
Izskan prognozes, ka, pastiprinoties radikālā islāma grupējuma Islāma valsts barbariskajām aktivitātēm Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā un turpinoties karadarbībai Austrumukrainā, ES nāksies uzņemt aizvien lielāku bēgļu skaitu. Polijas vicepremjers Janušs Pečociņskis šonedēļ brīdināja, ka karš un smagā ekonomiskā situācija kaimiņvalstī Ukrainā var novest pie «simtu tūkstošu» ukraiņu ieplūšanas Polijā.
Dzīvi beidz Vidusjūrā
Tūkstošiem cilvēku, kuri bēg no kara šausmām un autoritāriem režīmiem Sīrijā, Irākā, Ēģiptē, Lībijā un Somālijā, īsākais, bet bīstamākais ceļš uz Eiropu ir Vidusjūras ūdeņi. Viņi ir gatavi sēsties pārpildītās laivās vai paštaisītos peldlīdzekļos, lai sasniegtu Eiropas krastus. Diemžēl daudziem no viņiem brauciens pretī labākai dzīvei beidzas ar nāvi. ANO bēgļu aģentūra (UNHCR) apgalvo, ka 2014. gadā Vidusjūru šķērsojuši vismaz 218 tūkstoši migrantu, no kuriem dzīvību zaudēja 3500.
Pagājušajā mēnesī nedēļas laikā vairāk nekā 300 migrantu gāja bojā, cenšoties sasniegt Itālijai piederošo Lampedūzas salu, kas atrodas netālu no Ziemeļāfrikas krastiem. Pēc notikušā UNHCR vērsās pie ES ar aicinājumu paplašināt meklēšanas un glābšanas operāciju Triton, kas nav tik apjomīga kā Itālijas operācija Mare Nostrum, ko līdzekļu trūkuma dēļ pārtrauca pagājušā gada beigās.
Itālijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka tās krasta apsardzes kuģiem pēdējās diennakts laikā izdevies izglābt 941 migrantu, tajā skaitā 30 bērnus un 50 sievietes, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Itālijas Iekšlietu ministrija vēsta, ka šī gada pirmajos divos mēnešos Itālijas krastus sasnieguši 7882 migranti.
Nepatika pret imigrantiem
Ekonomiskā stagnācija un augstais bezdarbs ES vairojis bloka iedzīvotāju nepatiku pret imigrantiem. Nesen veiktā Eurobarometer aptaujā 18% iedzīvotāju kā trešo satraucošāko problēmu aiz bezdarba (45%) un ekonomiskās situācijas (24%) nosauca imigrāciju. Aptaujā arī noskaidrojies, ka 57% ES iedzīvotāju ir negatīva attieksme pret imigrantiem no valstīm ārpus ES.
Eiropā pieaugošo pretimigrācijas noskaņojumu savā labā izmanto galēji labējie un populistiskie politiskie spēki. Labus panākumus maijā gaidāmajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās paredz eiroskeptiskajai Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP), kuras līderis Naidžels Faradžs vēlas samazināt neto migrāciju [iebraukušo un aizbraukušo starpība] no pašreizējiem aptuveni 240 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem.
Itālijas parlamentā un Eiroparlamentā pārstāvētā pret imigrantiem noskaņotā partija Ziemeļu līga svētdien Romas centrā sapulcēja vairākus tūkstošus atbalstītāju, lai protestētu pret ES imigrācijas politiku. Partijas vadītājs Mateo Salvīni ir tuvs draugs franču galēji labējai politiķei Marinai Lepenai, kurai ir labas izredzes uzvarēt Francijas prezidenta vēlēšanās 2017. gadā.