Viņi par šo darbu saņem vērtējumu informātikā - par prasmi lietot videoapstrādes programmas, savukārt mūzikā vērtēta tiek video atbilstība mūzikas raksturam, paša video oriģinalitāte un saturs. Tāpat ļoti iecienīta un populāra metode skolēnu vidū, kas arī atvieglo mācību refleksijas daļu, ir Twitter izmantošana. Kontā @maciesmuziku skolēni tvīto savas atbildes, domas un viedokļus par stundā apgūto.
Veiksmīgs izrādījies arī inovatīvais veids, kā skolēniem mācīt komponistu biogrāfijas. Skolēni iejūtas komponistu ādā, iedomājas, ka paši ir slavenie skaņraži, un veido savu komponista profilu portāla Draugiem.lv stilā, izmantojot plakātus, drukātas bildes un biogrāfisko informāciju no grāmatām un interneta resursiem.
Ideja L. Tučai radās, redzot, cik daudz laika skolēni pavada sociālajos tīklos, rakstot paši par sevi, turklāt ierastā «lasi/konspektē/atstāsti» metode likās pārāk garlaicīga un maz paliekoša atmiņā, jo skolēni komponista dzīvi šādi redz tikai no malas - kā rindkopu grāmatā. Skolotāja gribēja, lai viņi iepazīst komponistu dzīvi tā, it kā paši būtu to dzīvojuši. Ja Mocarts vai Jāzeps Vītols dzīvotu mūsdienās, vai tad viņiem nebūtu sava profila kādā no sociālajiem portāliem? Protams, būtu! Rakstot «es» personā, izveidojot bilžu galerijas, Draugu sadaļā atzīmējot laikabiedrus, skolēni izdzīvo komponista ikdienu.
Šo metodi skolotāja izmantojusi gan kā uzdevumu grupu darbam klasē uz vietas, gan uzdevusi kā mājasdarbu. Līdz šim ar metodi strādāts vecuma grupās no 4. klases. Skolēni darbojas grupās pa četri. Jau iepriekš ir sagatavoti izdales materiāli katrai grupai: A3 lapa plakāta pamatnei, dažādas bildes ar komponistu pašu, kā arī (ja pieejams) no komponista ikdienas un konspektēta biogrāfija. Komponista profilā ir jāparādās viņa galvenajiem dzīves datiem, slavenākajiem skaņdarbiem, draugiem/laikabiedriem, attēlu galerijai, tāpat profilam ir jābūt arī kvalitatīvi noformētam. Pamatskolā pēc šiem pašiem kritērijiem skolēni darbu pildīja mājās, kā resursu izmantojot mācību grāmatu un internetu,» stāsta L. Tuča.
Metode ļoti labi palīdz skolēniem attīstīt prasmi meklēt informāciju pašiem, kas savukārt skolotājam atvieglo darbu, jo nav lietas jādiktē. Ja šo darbu uzdod uz vietas klasē, skolēni mācās sadarboties grupā - ir jāsadala pienākumi, kurš par ko ir atbildīgs. Pašu veidotajā komponista profilā skolēni joko, liek bildes, kas viņiem pašiem patīk. Reiz, veidojot profilu par Jāni Cimzi, kāds skolēns pie Cimzes draugiem bija pierakstījis arī Jāzepu Vītolu, kurš zem bildes, kurā attēlots Cimzes piemineklis, komentē: «Eu, vecīt, labi izskaties!» Un kāpēc gan ne?! «Varbūt, ka šie dižie komponisti tā arī būtu runājuši, ja jau tajos laikos būtu draugiem.lv,» smaida skolotāja.
Skolēni šo metodi vērtē ļoti atzinīgi un prasa vēl. Galvenokārt viņiem patīk tas, ka var darīt paši, nevis tikai klausīties skolotājā vai lasīt. Klasē veidojas pozitīva konkurence - kura darbs būs visskaistākais, kurš būs atradis visinteresantākās bildes, kurš būs uzgājis visinteresantākos biogrāfijas faktus utt. Metodi jau izmanto arī citi skolotāji, turklāt ne tikai mūzikā. Latviešu valodas un literatūras stundās var veidot lieliskus profilus dzejniekiem un rakstniekiem. Angļu valodā - Šekspīra profils. Fizikā - Einšteina profils. Vislielākais risks gan ir plaģiātisms. «Protams, ļoti viegli ir informāciju vienkārši nokopēt, bet to var atrisināt, ar bērniem izrunājot kritērijus. Zagti darbi netiek pieņemti,» stāsta L. Tuča. Grupu darbā, it īpaši mazajās klasēs, arī jāpievērš uzmanība klasvadībai. Ļoti labi, ja pēc darbu pabeigšanas skolā ir iespēja šos darbus izstādīt.
Skolotāja atklāj, ka liela daļa skolēnu prasa, vai šādus profilus varētu uztaisīt «pa īstam», internetā. Diemžēl drošības noteikumi sociālajos portālos neļauj reģistrēt viltus profilus, pat ja tas ir mācību nolūkā. Žēl, jo šī metode varētu strādāt vēl labāk, pievienojot iespēju to darīt arī interaktīvi.