Tiesības organizēt Euro 2012 poļi un ukraiņi ieguva pirms ekonomiskās krīzes, bet finanses - pēcāk. Sākotnēji tika paredzēts, ka 20% turnīra organizēšanai nepieciešamo finansiālo līdzekļu tiks ņemti no Ukrainas valsts budžeta, bet realitāte ir skaudra - vairāk nekā 80% iztērētās naudas ir ukraiņu maksātie nodokļi, jo potenciālo investoru no malas izrādījās krietni mazāk, nekā cerēts.
Kur apgrozās liela nauda, tur lielāka iespējamība izmaksas palielināt. Pēdējās dienās Ukrainas mediji aktīvi meklē atbildes uz to, kāpēc Euro 2012 vajadzībām desmit koka soli iegādāti par kopējo summu 44 tūkstoši sterliņu mārciņu, kāpēc bija nepieciešams būvēt sešus miljonus vērtu helikopteru nosēšanās vietu vairāk nekā 200 kilometru no tuvākā Euro 2012 stadiona un kāpēc izmaksas par Kijevas Olimpiskā stadiona rekonstrukciju no sākotnēji plānotajiem 160 miljoniem mārciņu pieauguši līdz 360 miljoniem, bet Ļvovas stadiona būvniecība plānoto 84 miljonu mārciņu vietā izmaksājusi 183 miljonus. Jautājumi palika neatbildēti. Atbildīgais par Euro 2012 rīkošanu Ukrainā vicepremjerministrs un infrastruktūras ministrs Boriss Koļesņikovs neatbild ne uz telefona zvaniem, ne rakstiskiem lūgumiem skaidrot absurdos pirkumus.
Tie gan nav vienīgie pārmetumi turnīra rīkotājiem un UEFA. KiyvWeekly žurnālists Jurijs Ščerbina norāda uz vairākiem bezjēdzīgiem infrastruktūras uzlabojumiem. UEFA Ukrainai piekodināja pārbūvēt un rekonstruēt skolu un universitāšu stadionus, kas varētu kalpot kā treniņu laukumi Euro 2012 laikā. Pēdējo piecu gadu laikā Ukrainai bija jāsagatavo futbola laukumi tā, lai valstī vienlaicīgi trenēties labos apstākļos varētu 3123 futbolisti. Tas arī tika izdarīts, ieguldot ne mazumu naudas līdzekļu. Taču februārī kļuva zināms, ka tikai trīs no finālturnīra 16 dalībvalstīm EČ laikā uzturēsies Ukrainā: paši mājinieki, Francija un Zviedrija. Pārējās izlases, pat tās, kas grupu turnīru aizvadīs Ukrainas pilsētās, ikdienā izvēlējušās apmesties kādā no Polijas treniņu bāzēm.