Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas. «Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss,» norāda A. Jarockis.
No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM, kas par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) izteikusies, ka lēmumu par Latvijas nostāju saistībā ar jauno palīdzības programmu Grieķijai var pieņemt valdība, tomēr to vajadzētu apstiprināt arī Saeimā, ziņo LETA. Premjerministre uzsvērusi, ka kopumā šajā jautājumā galvenais ir uzticība, ka Grieķija var atmaksāt aizdevumu un veikt reformas, un pirmā šāda «uzticības pārbaude» ir Grieķijas parlamenta balsojums.
Eirozonas līderi svētdien ārkārtas samitā panāca vienošanās par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu no ESM līdzekļiem. Sarunas par programmu tiks uzsāktas tikai tad, ja līdz 15. jūlijam Grieķijas valdība izpildīs nosacījumus - īstenos bargas ekonomiskas reformas, tajā skaitā restrukturizēs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu un paplašinās nodokļa bāzi, lai palielinātu valsts ienākumus. Tiek prasīts, lai Grieķija palielina uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 28%, kā arī laika posmā līdz 2020. gadam paaugstina pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem. No Grieķijas tiek sagaidīts arī, ka tā īstenos bargākus pasākumus attiecībā uz tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem un banku pārvaldības stiprināšanu, tajā skaitā likvidējot jebkādu politiskās iejaukšanās iespējamību. Elektroenerģijas sadales tīkli ir jānodod privatizācijā, ievērojami paplašinot privatizēšanas programmu ar uzlabotu pārvaldību.
Starptautiskās institūcijas pēc 15. jūlija izvērtēs Grieķijas valdības paveikto progresu šo reformu īstenošanā un sniegs savu atzinumu eirozonas dalībvalstīm. Līdz šīs nedēļas beigām eirozonas dalībvalstu pārstāvjiem, ekspertiem un finanšu ministriem regulāri notiks telefonkonferences, kurās tiks vērtēts reformu ieviešanas progress. Tikai tad eirozonas dalībvalstīs uzsāks nacionālās procedūras, lai lemtu par atbalsta programmas sagatavošanas uzsākšanu. Aizdevums Grieķijai varētu būt uz trīs gadiem. Tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro. Tikai gadījumā, ja Grieķija neatdotu aizņemtos līdzekļus un tai tiktu norakstīts parāds, visas ESM dalībvalstis uzņemsies atbildību ekvivalenti tam apjomam, ko ESM būs aizņēmies finanšu tirgos, lai aizdotu Grieķijai, norāda A. Jarockis. Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists.