Profesionāli sevi labi esot pasniedzis Aleksandrs Mirļins, demonstrējot plašas zināšanas par elektroniskajiem medijiem, taču balsojumu var ietekmēt arī citi kritēriji, piemēram, kandidāta attieksme pret nacionālo vērtību saglabāšanu, iepriekšējā darba pieredze vai vēl kādi faktori. Baltijas Mediju alianses Juridiskās nodaļas vadītājs Sergejs Kārītis jau ir strādājis šajā padomē. Viņa pārstāvētajā Baltijas Mediju aliansē ietilpst arī Pirmais Baltijas kanāls, tāpēc deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) vēlējās noskaidrot, vai tas ļaus saglabāt neitralitāti amatā, ja tajā būs lemts nokļūt. S. Kārītis solīja to nodrošināt. Mediju pieredze, kas bija kandidēšanas uz amatu priekšnoteikums, ir arī Nacionālo resursu institūta direktoram Sergejam Ancupovam un filoloģei Žannai Helmanei, kura ilgus gadus piedalījusies Latvijas Televīzijas raidījuma Vertikāle veidošanā. Ar šiem trim amata pretendentiem komisija iepazinās trešdien. Dienu iepriekš tā uzklausīja Evu Mārtužu, Gunti Rozenbergu, Juri Saukānu un A. Mirļinu.
Jautājumi visiem pretendentiem bija līdzīgi. Kandidātiem deputāti lūdza vērtēt arī līdzšinējo NEPLP darbību un vaicāja, vai Saeima pareizi rīkojās, atbrīvojot no amata Aināru Dimantu, kurš bija arī padomes priekšsēdētājs. «Tas bija demokrātisks parlamenta lēmums, bet es nebūtu šādā veidā rīkojies,» sacīja S. Ancupovs, kura teiktais liecināja par iebildumiem pret veidu, kādā tas notika. Viņš arī atzina, ka pasaule šajos gados ir būtiski mainījusies, bet pārmaiņas NEPLP nav notikušas. Piekrītot iepriekš definētajai nepieciešamībai izveidot vienotu sabiedrisko mediju, S. Ancupovs uzsvēra, ka «mehāniska mediju apvienošana būtu kļūda un tas nebūtu arī valsts interesēs».
S. Kārītis uzskata, ka NEPLP bija sadarbības problēmas ar medijiem. Kandidāti piekrita, ka NEPLP kompetence varētu būt sadalīta, nodalot sabiedrisko mediju uzraudzību no atbildības par komercmediju darbību. Visi kandidāti bija rezervēti pret sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Ž. Helmane sacīja, ka «to var darīt tad, ja ir atbilstoša kompensācija ilgtermiņā». Tāpat kā iepriekšējās reizēs aktīvs izvaicātājs bija Artuss Kaimiņš (LRA), kura viens no nolūkiem bija noskaidrot pretendentu attieksmi pret Latvijas Radio 5. kanālu, kura slēgšanu A. Kaimiņš cenšas panākt jau labu laiku. S. Kārītis piekrita, ka kanāla izveidē esot ieguldīti lieli līdzekļi, bet atdeves neesot. Ž. Helmane uzskata, ka ir nepieciešams mediju ombuds, ko savā pieteikumā bija minējis arī G. Rozenbergs, ar kuru komisija tikās iepriekš.
Kandidātus darbam padomē izvirza ar nozari saistītas nevalstiskās organizācijas, bet to nevar darīt partijas.