2009. gadā mežacūkas Francijā vien izraisījušas gandrīz 21 tūkstoti ceļu satiksmes negadījumu. Uz to sirdsapziņas ir arī tūkstošiem avāriju Vācijā un Itālijā.
Tomēr lielākās raizes mežacūkas rada franču zemniekiem. Šiem savvaļas dzīvniekiem ļoti garšo kukurūza, tādēļ tie ir lielākie ienaidnieki kukurūzas audzētājiem. Zinātāji stāsta, ka tikai trīs mežacūkas nakts laikā var burtiski nolīdzināt lielu kukurūzas lauku.
Arī liellopu audzētāji nav lielos draugos ar urkšķētājiem, kuri, meklējot tārpus un citu barību, pamatīgi uzrakņā augsni, padarot to nelīdzenu. Tādēļ pļaušanas laikā ar zemi tiek sajaukts govīm domātais siens, bet no tā cieš piena kvalitāte.
Pagājušajā ziemā Francijas mežos nomedīti 560 tūkstoši mežacūku, kas ir desmitreiz vairāk nekā pirms gadiem trīsdesmit. Tomēr rekordlielais nogalināto dzīvnieku skaits nav iedragājis to populāciju, jo kritušo vietā piedzimuši jauni, tādēļ pašlaik Francijā mežacūku skaits pārsniedz miljonu.
Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kāds ir iemesls mežacūku skaita dramatiskajam pieaugumam Francijas mežos, tomēr izteikti vairāki minējumi. Viens no iemesliem varot būt 1999. gada decembrī piedzīvotās vētras, kuru laikā mežos tika nogāzti miljoniem koku, kas mežacūkām radīja ideālu aizsegu, un mednieki nespēja tās izšaut pietiekamā skaitā.
Vēl lielāka mīkla ir mežacūku mātīšu auglības pieaugums. Agrāk viena mežacūku mātīte gadā deva dzīvību ne vairāk kā septiņiem mazuļiem, turpretim tagad viņas nereti piedzīvo divus metienus gadā, katrā laižot pasaulē pat pa desmit ruksīšiem. Interesanti, ka kādreiz mežacūku mātītes sāka dzemdēt no divu gadu vecuma, bet tagad to dara jau sasniegušas gada vecumu.
Mežacūku pieaugumu veicina arī mednieku skaita kritums, kas saistīts ar vairākumu Francijas iedzīvotāju pārvākšanos no laukiem uz pilsētu.