Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 26. jūnijs
Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis, Ingūna

Gada dzīvnieks - āpsis

Par 2016. gada dzīvnieku izvēlēts āpsis (Meles meles), kas ir viens no lielākajiem plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvniekiem Latvijā. Arī šoreiz, tāpat kā pērn, kad gada dzīvnieka gods tika mežacūkai, gada dzīvnieka nav aizsargājamo sugu sarakstos, taču tas nereti ir izteiksmīgs tēls bērnu grāmatās un tā dzīvesveida pētniecība atklāj āpša kā vides ekoloģiskās laboratorijas lomu, jo, analizējot dzīvnieka ēdienkarti, var daudz uzzināt par sugu daudzveidību un vides stāvokli viņa apdzīvotajā teritorijā.

Āpsis savā dzīvesvietā apmetas uz ilgu laiku - vairākiem desmitiem, pat simtiem gadu - un uztur āpšu kalniņu tur, kur ir pietiekami daudz resursu, turklāt katra vieta ir unikāla, stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja.

Izskatīgs un spēcīgs

Āpsis ir viegli atpazīstams un izskatīgs dzīvnieks. Tā kažoku veido sari un pavilna, krāsojums dažādu teritoriju apdzīvojošiem āpšiem mazliet atšķiras un var būt rūsganāks vai pelēkāks, vēderiņš ir tumšāks nekā mugura. Savukārt specifiskais balti melnais galvas krāsojums, iespējams, ir brīdinājums citām sugām netuvoties. Āpsis ir spēcīgs, apskatot galvaskausu, redzams, ka viņa apakšžoklis ir izliekts - tas nozīmē, ka tam var piestiprināties daudz muskuļu un sakodiens ir stiprs. Āpsis ir visēdājs līdzīgi kā lācis. Veciem dzīvniekiem priekšzobi ir nodiluši, bet to forma ir kā pincete - ar tiem viņš paņem, piemēram, slieku, pārkož uz pusēm un tikai tad sakošļā. Āpša nagi ir spēcīgi, asi, ar tiem viņš kasa zemi, lai atrastu barību - kukaiņus, sliekas, kāpurus, kā arī raktu alas. To darot, āpša ceļā gadās koku saknes, arī to pārkošanai noder spēcīgie zobi. Pavasarī pēc ziemas guļas āpsis ēd arī kritušos dzīvniekus jeb maitas. Jānis Ozoliņš min, ka āpsis esot arī galvenais ežu dabiskais ienaidnieks - eža adatas nesniedzas tālāk par āpša nagiem un nevar to savainot, tāpēc āpsis ar adataino radījumu var tikt galā. Āpsim ir labi attīstīta oža. Toties dzirde ir mazattīstīta, un arī redze ir vāja, priekšmetus tas pilnvērtīgi spēj izšķirt tikai dažu desmitu soļu attālumā.

Prasmīgs arhitekts

Āpsis neklejo, bet mājokli jeb alu sistēmu ierīko vienā konkrētā vietā, savu teritoriju labi pārzina, un ap viņu pulcējas liela ģimene - reizēm āpšu klanā vienkopus dzīvo pat 10 dzīvnieku no dažādām paaudzēm, taču medībās dodas pa vienam. Āpša alas ir arhitektūras meistardarbi interesantā sazarojuma un ventilācijas sistēmu dēļ. Izvēloties vietu āpšu kalniņam, ļoti svarīgi, lai būtu nesošais slānis - grants, smilšakmens, kas veido stingrus griestus. Alas kalpo gadu desmitiem, varbūt pat simtiem. Alas aptver visai plašu teritoriju - 800 metru ir lielākais āpša alu garums Eiropā, un šim mājoklim bija ap 50 ieejām. Vilnis Skuja ievērojis, ka svaigi veidotu āpša alu priekšā ir vaga, kas var būt pat sešus septiņus metrus gara. Āpsis, rokot alas, zemi stumj ārā, virzoties atpakaļgaitā. No izraktajām smiltīm alu priekšā veidojas terase - jo tā lielāka, jo alas vecākas. Dzīvniekiem ir arī papildu alas teju kā cilvēkiem vasarnīcas, jo tie klejo pa teritoriju un, kad gaisma vai nogurums tos pārsteidz, tuvumā ir kāda ala, kur ārkārtas gadījumā pagulēt. Alu tuvumā āpsis ierīko tualeti - divu līdz trīs kvadrātmetru lielu laukumiņu ar bedrītēm ik pa 10-30 centimetriem, kurās atrodas āpša izkārnījumi. Kad visas bedrītes pilnas, tualete tiek ierīkota citā vietā. Tualetes atrodas arī alās, acīmredzot domātas gadījumiem, kad āpsim ir slinkums iet ārā, piemēram, ziemas miega sezonā. Alās ir lūkas, ko ziemā āpsis aizbāž ar sūnām, lai nesalst. Dabas pētnieki ievērojuši, ka ap lūkām veidojas sarma, un, visticamāk, tā rodas ne tikai no zemes siltuma, bet arī no guļoša āpša elpas izgarojumiem. Vilnis Skuja smejas, ka klīst stāsti - pieliekot ausi pie tādas lūkas, esot dzirdams, kā iemidzis āpsis krāc. Āpsis guļ ziemas miegu, kas drīzāk ir tāda kā snauda, tas mēdz arī laiku pa laikam pamosties. Visbiežākie āpša kaimiņi ir jenotsuns, lapsa, arī lūsis mēdz iemesties neapdzīvotās āpša mītnēs.

Piesardzība noder vienmēr

Āpsis ir aktīvs naktī un gaitas sāk vakarā. Vasarā, kad ir mazuļu barošanas laiks, mammai svarīgi kārtīgi saēsties, lai ir piens, ar ko mazos barot, un tā ir aktīva arī diennakts gaišajā laikā. Lienot laukā no alas, āpsis vispirms izbāž galvu, apskatās visapkārt, aposta gaisu un tikai tad lien ārā. Drošības pārbaude var ilgt pat 10-15 minūtes. Āpsis zina - pie alas to mēdz sagaidīt vilks un neuzmanīgos āpšus, it sevišķi tā gadās jaunuļiem, noķert un apēst. Iznācis no mājokļa, āpsis vispirms blusojas, kārtīgi izkasa kažoku un nopurinās, jo ir apsēsts ar parazītiem - blusām un utīm. Arī mājoklī dzīvnieks kādu laiku izmanto vienu, citreiz otru alas atzaru, lai izmuktu no blusām, kas pilnībā, protams, neizdodas. Kopumā āpsis ir tīrīgs dzīvnieks un regulāri maina alas ieklājumu jeb migu. Veco tas izgrūž ārā un vāc jaunu no sausām, tīrām lapām. Arī migu dzīvnieks sakasa, pārvietojoties atpakaļgaitā, un vienā naktī tas var savākt pat 10 klēpju migas materiāla. Āpsis iezīmē savu teritoriju, to «iesmaržinot». Āpsim ir lielākais zemastes dziedzeris no visiem sermuļu dzimtas zvēriem Latvijā ar izteiktu muskusa aromātu. Āpši mēdz arī cits citu «iesmaržināt», tā iezīmējot piederību konkrētam klanam, to galvenokārt dara dominējošais klana dzīvnieks. Āpši it kā ir monogāmi, taču mātītes riesta laikā mēdz doties klejojumos ārpus klana teritorijas un pāroties ar citu klanu tēviņiem. Riesta laiks āpšiem ir pavasarī vai vasarā. Mātītēm ir embrioniskā diapauze, tās spēj atlikt embrija attīstību - lai arī olšūna ir apaugļota, tā neattīstās līdz brīdim, kad ir piemēroti apstākļi. Embrijs attīstās septiņās nedēļās. Mazuļi dzimst pavasarī, parasti martā, un vienā metienā ir divi līdz seši āpsēni. Āpša dzīves ilgums var sasniegt pat 15 gadu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dodies satikt āpsi!

Šogad Dabas muzejs izsludina arī stāstu un bilžu iesūtīšanu un aicina ikvienu, kas saticis, sajutis, sasmaržojis vai dzirdējis par āpsi darbībā, dalīties ar piedzīvoto, atsūtot savu stāstu vai fotogrāfiju uz e-pasta adresi: [email protected] vai K. Barona iela 4, Rīga, LV-1050.

Āpsis no tuvošanās cilvēka apdzīvotām teritorijām nevairās, taču ar cilvēku ikdienā saskarsmi neveido un nakts dzīvnieka daba ļauj āpšiem palikt nepamanāmiem, taču rūpīgs vērotājs dabā var atrast liecības par āpša klātesamību. Āpša ķepu nospiedumos labi redzamas tam raksturīgo piecu pirkstu un garo nagu atstātās zīmes. Āpsis ir pēdminis, ejot tas atbalstās uz visas pēdas. Pārvietojas lēni, galvenokārt soļiem, reti rikšiem vai īsiem lēcieniem.

Pēdas vislabāk būs saskatāmas uz meža ceļiem, mežmalās, kur ir smilšaina, mālaina augsne, kā arī sniegā. Āpsis savu mītni ierīko mežā, bet klejojumos tam tīk arī klaja ainava.

Āpsis ir kārumnieks un, ieklīstot cilvēka dārzā, labprāt pamielosies ar augļiem, taču nevajag to mēģināt speciāli pievilināt kādai konkrētai vietai un radināt pie noteiktas pārtikas tikai savas ziņkāres apmierināšanas dēļ, tas dzīvniekam var kaitēt!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?